EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016L0680

To personas datu aizsardzība, kurus apstrādā policija un tiesu iestādes (no 2018. gada)

To personas datu aizsardzība, kurus apstrādā policija un tiesu iestādes (no 2018. gada)

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva (ES) 2016/680 par privātpersonu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic policija un tiesu iestādes, un par šādu datu brīvu apriti

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Direktīva (ES) 2016/680 — direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā — nodrošina kriminālprocesā iesaistītu privātpersonu, piemēram, liecinieku, cietušo vai aizdomās turēto, personas datu aizsardzību.
  • Ar to izveido visaptverošu regulējumu, lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni, vienlaikus ņemot vērā policijas un tiesu iestāžu darbības jomas īpašo raksturu.
  • Tā palīdz palielināt uzticēšanos un sekmē sadarbību cīņā pret noziedzību Eiropā, saskaņojot personas datu aizsardzības pasākumus tiesībaizsardzības iestādēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un Šengenas valstīs.
  • Direktīva ir daļa no ES datu aizsardzības noteikumu reformas — gluži tāpat kā Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR) (skatīt kopsavilkumu) un Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (skatīt kopsavilkumu).

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Direktīvā ir noteikts, ka tiesībaizsardzības iestāžu savāktie dati:

  • tiek apstrādāti likumīgi un godprātīgi;
  • tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tiek apstrādāti tikai ar minētajiem nolūkiem saderīgā veidā;
  • ir atbilstīgi, būtiski un nav pārmērīgi, ņemot vērā nolūkus, kādos tos apstrādā;
  • ir precīzi un, ja vajadzīgs, atjaunināti;
  • tiek glabāti veidā, kas pieļauj privātpersonu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas ir nepieciešams to apstrādes nolūkiem;
  • tiek turēti pienācīgā drošībā, tostarp nodrošinot aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi, izmantojot atbilstīgus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus.

Termiņi

Dalībvalstis nosaka termiņus personas datu dzēšanai vai arī šādu datu glabāšanas vajadzības regulārai pārskatīšanai.

Attiecīgās privātpersonas (datu subjekti)

Direktīvā ir noteikts, ka tiesībaizsardzības iestādes skaidri nošķir dažādu personu kategoriju datus, piemēram:

  • personas, attiecībā uz kurām pastāv nopietns iemesls uzskatīt, ka tās ir izdarījušas vai drīzumā izdarīs noziedzīgu nodarījumu;
  • personas, kas ir notiesātas par noziedzīgu nodarījumu;
  • noziedzīgā nodarījumā cietušie vai personas, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās varētu būt noziedzīgā nodarījumā cietušie;
  • personas, kuras ir saistītas ar noziedzīgu nodarījumu, tostarp iespējamie liecinieki.

Informācija datu subjektiem un viņu piekļuve datiem

Privātpersonām ir tiesības pieprasīt, lai kompetentās tiesībaizsardzības iestādes tām darītu pieejamu un dažos gadījumos sniegtu noteiktu informāciju, tostarp:

  • tās kompetentās iestādes nosaukumu un kontaktinformāciju, kura nosaka datu apstrādes nolūku un līdzekļus;
  • nolūkus, kādos viņu dati tiek apstrādāti;
  • informāciju par tiesībām iesniegt sūdzību uzraudzības iestādei un šīs iestādes kontaktinformāciju;
  • informāciju par tiesībām pieprasīt piekļuvi personas datiem un tos labot vai dzēst, kā arī par tiesībām ierobežot to apstrādi.

Privātpersonām ir tiesības saņemt no kompetentajām iestādēm apstiprinājumu par to, vai viņu personas dati tiek apstrādāti, un piekļūt saviem personas datiem un informācijai par to apstrādi.

Drošība un ierakstu veikšana

Valstu iestādēm ir pienākums īstenot tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu personas datu drošības līmeni, kas ir atbilstīgs riskam. Automatizētas datu apstrādes gadījumā ir jāievieš virkne pasākumu, tostarp, lai:

  • liegtu nepilnvarotām personām pieeju iekārtām, kuras izmanto apstrādei;
  • novērstu nesankcionētu datu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju* izņemšanu;
  • liegtu neatļautu personas datu ievadīšanu un neatļautu saglabāto personas datu apskati, grozīšanu vai dzēšanu.

Valstu iestādes veic ierakstus, kuros apkopota tāda informācija kā personas datu aplūkošanas datums un laiks un to personu vārdi un uzvārdi, kuras datus ir aplūkojušas vai kurām tie ir izpausti. Ierakstus galvenokārt izmanto, lai pārbaudītu apstrādes likumīgumu, nodrošinātu apstrādes drošību un integritāti un kriminālprocesa norisi.

Atcelšana

Ar šo direktīvu aizstāja Pamatlēmumu 2008/977/TI par to personas datu aizsardzību, kurus apstrādā policijas un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās, sākot no 2018. gada 6. maija.

Pārskatīšana

Eiropas Komisija 2020. gada jūnijā pieņēma paziņojumu ar nosaukumu “‘Turpmākā rīcība kādreizējā trešā pīlāra tiesību aktu kopuma saskaņošanai ar datu aizsardzības noteikumiem’”.

Pirmo direktīvas novērtējuma un pārskata ziņojumu ir paredzēts sagatavot līdz 2022. gada 5. maijam.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2016. gada 5. maija. Dalībvalstīm direktīva bija jātransponē (jāiekļauj savos tiesību aktos) līdz 2018. gada 6. maijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Datu nesēji. Diski vai citas ierīces datu glabāšanai.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89.–131. lpp.).

Regulas (ES) 2016/680 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37.–47. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 14.01.2022

Augša