30.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 74/2004 (2) noteica galīgu kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes kokvilnas gultasveļas importam, ko apzīmē ar KN kodiem ex 6302 21 00, ex 6302 22 90, ex 6302 31 00 un ex 6302 32 90. Maksājuma likme ir no 4,4 % līdz 10,4 % atsevišķiem uzņēmumiem, kas iekļauti izlasē, ar vidējo likmi 7,6 % apmērā uzņēmumiem, kas sadarbojās, un atlikušo maksājumu 10,4 % apmērā.

(2)

Pēc galīgā kompensācijas maksājuma noteikšanas Indijas valdība iesniedza dokumentus par to, ka ir mainījušies apstākļi attiecībā uz divām subsīdiju shēmām (piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem un ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma saskaņā ar Likuma par ienākuma nodokli 80.HHC pantu) un ka šīs izmaiņas ir ilgstošas. Tās arguments bija, ka tādējādi subsidēšanas līmenim, visticamāk, ir jāsamazinās un tāpēc ir jāpārskata pasākumi, kas attiecībā uz šīm shēmām ir bijuši noteikti daļēji.

(3)

Komisija pārbaudīja Indijas valdības sniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai sāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 19. panta noteikumiem. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija uzsāka spēkā esošo pasākumu ex officio daļēju starpposma pārskatīšanu, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(4)

Šīs daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas nolūks ir izvērtēt nepieciešamību pēc esošo pasākumu turpināšanas, atcelšanas vai grozīšanas attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri guva labumu no vienas vai abām par izmainītām uzskatītām subsīdiju shēmām, ja atbilstīgi attiecīgajām prasībām paziņojumā par procedūras sākšanu ir iesniegti pietiekami pierādījumi. Atkarībā no iegūtajiem datiem izmeklēšanā tiks arī izvērtēta nepieciešamība pārskatīt pasākumus, ko piemēro citiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, un/vai atlikušos pasākumus, ko piemēro visiem citiem uzņēmumiem.

(5)

Izmeklēšana attiecās uz laiku no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(6)

Komisija oficiāli informēja Indijas valdību par daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu; tā informēja arī tos Indijas ražotājus eksportētājus, kuri sadarbojās iepriekšējā izmeklēšanā un par kuriem tika konstatēts, ka tie gūst labumu no vienas vai abām par izmainītām uzskatītām subsīdiju shēmām, un kuri bija minēti paziņojumā par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, kā arī Kopienas ražošanas nozares pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Personu rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un vajadzības gadījumā ņemti vērā.

(7)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā iesaistīto personu lielo skaitu, saskaņā ar pamatregulas 27. pantu subsidēšanas izmeklēšanai tika piedāvāts izmantot pārbaudi izlases veidā.

(8)

Lai Komisija varētu veikt atlasi saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu, eksportētājus un pārstāvjus, kas rīkojas to vārdā, lūdza atsaukties trīs nedēļu laikā kopš procedūras sākšanas un sniegt pamatinformāciju par to eksporta un vietējo apgrozījumu, par dažām konkrētām subsīdiju shēmām un par visu saistīto uzņēmumu nosaukumiem un darbību. Tika informētas arī Indijas iestādes.

(9)

Vairāk nekā 80 uzņēmumi paši pieteicās un iesniedza izlases veidošanai vajadzīgo informāciju. Šie uzņēmumi atlases periodā saražoja 95 % no kopējā Indijas eksporta apjoma uz Kopienu.

(10)

Ņemot vērā uzņēmumu lielo skaitu, apspriežoties ar Indijas tekstilpreču ražotāju asociāciju Texprocil un Indijas valdību, tika izveidota izlase no 11 uzņēmumiem un uzņēmumu grupām, kas veic eksportēšanu un kam ir vislielākie eksporta apjomi uz Kopienu.

(11)

Izlasē iekļautie uzņēmumi atlases periodā (2006. gada 1. aprīlis līdz 2007. gada 31. marts) pārstāvēja 64 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma no Indijas uz ES. Saskaņā ar pamatregulas 27. pantu izveidotajā izlasē iekļauts pēc iespējas lielāks reprezentatīvais eksporta apjoms, ko pieejamā laikā varēja paspēt pārbaudīt.

(12)

Četri uzņēmumi, kas netika iekļauti izlasē, saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu iesniedza pieprasījumus noteikt individuālu subsīdiju apmēru. Tomēr, ņemot vērā pieprasījumu lielo skaitu un izlasē iekļauto uzņēmumu lielo skaitu, tika uzskatīts, ka veikt šādas atsevišķas pārbaudes būtu pārāk apgrūtinoši pamatregulas 27. panta 3. punkta nozīmē un ka to dēļ nevarētu laikā pabeigt izmeklēšanu. Tāpēc četru izlasē neiekļauto uzņēmumu prasības noteikt individuālu subsīdiju apmēru noraidīja.

(13)

Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka divi uzņēmumi, kas saistīti ar diviem uzņēmumiem eksportētājiem, kuri iekļauti izlasē, PIP laikā uz vietas neražoja, neeksportēja vai nepārdeva attiecīgo ražojumu. Tie neizrādīja nekādu nodomu to darīt nākotnē. Tāpēc tika nolemts izslēgt šos saistītos uzņēmumus no izlases un individuālu subsīdiju apmēru aprēķina.

(14)

Uzņēmumiem, kas netika iekļauti izlasē, paziņoja, ka visus antisubsīdiju maksājumus par to eksportu aprēķinās saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu, t. i., nepārsniedzot kompensējamo subsīdiju vidējo svērto vērtību, kura noteikta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(15)

Uzņēmumi, kas neatsaucās termiņā, kurš bija noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, netika uzskatīti par ieinteresētām personām.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no visiem izlasē iekļautajiem Indijas ražotājiem eksportētājiem.

(17)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pārbaudes apmeklējumi notika šādu ieinteresēto personu atrašanās vietā.

(18)

Indijas valdība un citas ieinteresētās personas saņēma informāciju par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja grozīt piemērojamās maksājumu likmes un turpināt esošo pasākumu piemērošanu. Tām tika dots pietiekams laiks komentāru sniegšanai. Visu iesniegto informāciju un komentārus attiecīgi ņēma vērā, kā tas izklāstīts tālāk.

(19)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir Indijas izcelsmes gultasveļa no kokvilnas šķiedrām, tīrām vai kopā ar ķīmiskām šķiedrām, vai linu šķiedrām (linu šķiedra nav pārsvarā), balināta, krāsota vai apdrukāta (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 6302 21 00, ex 6302 22 90, ex 6302 31 00 un ex 6302 32 90 un kā tas ir definēts sākotnējā izmeklēšanā.

(20)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika izmeklētas šādas shēmas, kas acīmredzami ietver subsīdiju piešķiršanu.

(21)

Shēmas, kas minētas 1. līdz 5. apsvērumā, pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992. gads), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums dod tiesības Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti eksporta un importa politikas dokumentos, ko Tirdzniecības ministrija izdod reizi piecos gados un regulāri atjaunina. Šajā gadījumā uz PIP attiecas viens eksporta un importa politikas dokuments, t. i., piecu gadu plāns par periodu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM politika 2004.–2009. gadam”). Turklāt Indijas valdība “Procedūru rokasgrāmatā laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam”, I sējums (“PR I 2004.–2009. gadam”), izklāsta arī procedūras, ar kurām nosaka EXIM politiku 2004.–2009. gadam. Arī Procedūras rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunināts.

(22)

Ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma ir balstīta uz 1961. gada Ienākuma nodokļa likumu, ko ik gadu groza ar Finanšu aktu.

(23)

Nodokļu atmaksas shēma ir balstīta uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Akcīzes likuma 37. panta 2. punkta xvi) apakšpunktu un 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu. Tā ir jauna shēma, par kuru iepriekš nav notikusi izmeklēšana.

(24)

Tehnoloģiju atjaunināšanas fonda shēma ir balstīta uz Indijas valdības Tekstilrūpniecības ministrijas lēmumu, kas publicēts Indijas Oficiālā Vēstneša I Ārkārtas daļas I nodaļā 1999. gada 31. martā. Tā ir jauna shēma, par kuru iepriekš nav notikusi izmeklēšana.

(25)

Eksporta kredīta shēma ir balstīta uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A pantu, kas dod tiesības Indijas Rezervju bankai (RBI) dot norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 10. punktu Komisija aicināja Indijas valdību uz papildu konsultācijām par mainītajām un nemainītajām shēmām, kā arī par shēmām, par kurām iepriekš nav notikusi izmeklēšana, ar mērķi noskaidrot reālo situāciju attiecībā uz minētajām shēmām un nonākt pie savstarpēji pieņemama risinājuma. Pēc šīm konsultācijām, ņemot vērā to, ka netika panākts abpusēji pieņemams risinājums attiecībā uz šīm shēmām, Komisija tās visas iekļāva subsidēšanas izmeklēšanā.

(27)

Sīkāks DEPB apraksts sniegts EXIM politikas 2004.–2009. gadam 4.3. punktā un PR I 2004.–2009. gadam 4. nodaļā.

(28)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

(29)

Atbilstīgs eksportētājs var lūgt DEPB kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEBP likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Tās ir noteiktas, pamatojoties uz standarta resursu – izlaides normām (SION), ņemot vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piekritību šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(30)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksportētājam eksportēšanas brīdī ir jāiesniedz deklarācija Indijas iestādēm, ka eksportēšana notiek saskaņā ar DEPB. Lai preces varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras laikā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā norāda šīm eksportprecēm piešķirtā DEPB kredīta apjomu, un tādējādi eksportētājs uzzina, kādu atbalstu tas saņems šajā laikā.

(31)

Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, Indijas valdība nevar lemt par DEPB kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPB likme, no kuras aprēķina iegūto labumu, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. PIP laikā notika neparasts DEPB likmju pieaugums ar atpakaļejošu spēku, palielinot no DEPB gūto labumu par eksportu laika periodā no 2007. gada 1. aprīļa līdz 2008. gada 12. jūlijam. Taču nevar pieņemt, ka saskaņā ar juridiskās noteiktības principu ar negatīvu administratīvo lēmumu varētu tikt īstenots DEPB likmju samazinājums ar atpakaļejošu spēku. Tāpēc var secināt, ka Indijas valdības spēja izmainīt gūtā labuma līmeni ar atpakaļejošu spēku ir ierobežota.

(32)

DEPB kredītus var brīvi pārskaitīt, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa operācijām, importējot preces bez importa ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Ar šādiem kredītiem importētās preces var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot tirdzniecības nodokli) vai izmantot citā veidā.

(33)

Pieteikumus DEPB kredītiem aizpilda elektroniski, un tie var attiekties uz neierobežotu eksporta darījumu skaitu. Faktiski nepastāv strikti termiņi, lai pieteiktos DEPB kredītiem. Elektroniskā sistēma, ko izmanto, lai vadītu DEPB shēmu, automātiski neizslēdz eksporta darījumus, kas neatbilst iesniegšanas periodiem, kuri minēti PR I 2004.–2009. gadam 4.47. nodaļā. Turklāt, kā skaidri norādīts PR I 2004.–2009. gadam 9.3. nodaļā, pieteikumus, kas saņemti pēc iesniegšanas termiņu beigām, vienmēr var izskatīt pēc nelielas soda naudas (10 % no iespējamā atbalsta) samaksāšanas.

(34)

DEPB likme attiecīgā ražojuma eksportam sākotnējās izmeklēšanas IP laikā bija 8 %, bet PIP sākumā tā bija tikai 3,7 %, kas PIP laikā (2007. gada 12. jūlijā) tika nomainīta uz 6,7 %, kura uz eksportu bija neparasti attiecināta ar atpakaļejošu datumu no 2007. gada 1. aprīļa.

(35)

Indijas valdība un Texprocil apgalvoja, ka, piemērojot DEPB shēmu, nav radušies atmaksas pārsniegumi, un iebilda, ka tādējādi shēma nav kompensējama. Šo argumentu noraidīja, ievērojot 38. apsvēruma secinājumus, ka šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai aizvietotāju atmaksas sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē un I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Tādēļ visa nesaņemto maksājumu summa ir kompensējama.

(36)

DEPB shēma sniedz subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. DEPB kredīts ir Indijas valdības finanšu ieguldījums, jo šo kredītu galu galā izmantos, lai atlīdzinātu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas parasti jāmaksā. Turklāt DEPB kredīts dod labumu eksportētājam, jo šis kredīts uzlabo likviditāti.

(37)

DEPB shēma juridiski ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un tāpēc tā jāuzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(38)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamās produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai aizvietojošu sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas norādīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem resursiem. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuras izejvielas tika patērētas eksportētā ražojuma ražošanas procesā, vai bija vērojams ievedmuitas nodokļa virsmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības gūt labumu no DEPB neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē kādus resursus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti materiālu resursi. Tādējādi pat tie eksportētāji, kas visas izejvielas sagādā iekšzemē un neimportē nekādas preces, ko var izmantot kā izejvielas, vēl aizvien ir tiesīgi gūt labumu no DEPB shēmas.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā saņēmējam nodotu labumu, kāds pastāvēja PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, kur cita starpā norādīta šim eksporta darījumam piešķirtā DEPB kredīta summa, Indijas valdība vairs nevar lemt par subsīdijas piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Turklāt ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, reģistrēja DEPB kredītus pie uzkrātajiem maksājumiem kā ienākumus eksporta darījuma laikā.

(40)

Lai ņemtu vērā likmju pieaugumu ar atpakaļejošu datumu, vajadzības gadījumā tika palielināta no 2007. gada 1. aprīļa līdz 12. jūlijam veiktajam eksportam reģistrētā DEPB kredīta vērtība, jo reālais ieguvums uzņēmumiem, kuriem ir tiesības uz kredīta saņemšanu no Indijas valdības, ir lielāks, nekā formāli pieprasīts eksportēšanas laikā.

(41)

Ja tika saņemts pamatots pieprasījums, maksājumi, kas bija jāveic subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā kredīta apjoma, un subsidētās summas parādās kā dalāmais atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta par apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(42)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par DEBP labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka tas ir pamatoti, aprēķinos veica korekcijas.

(43)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā DEPB kredīta summu, bija jāņem vērā arī DEPB kredīts, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar DEPB nav tādu saistību, kas ierobežo kredītu izmantojumu vienīgi tādu beznodokļu materiālu resursu importēšanai, kas saistīti ar konkrēto ražojumu. Tiešo otrādi – DEBP kredīti ir brīvi pārvedami, tos var pat pārdot un izmantot visu no ierobežojumiem brīvo preču importēšanai (attiecīgā ražojuma materiālu resursi atbilst šai kategorijai), izņemot ražošanas līdzekļus. Tātad attiecīgais ražojums var gūt labumu no visiem DEPB radīto kredītu veidiem.

(44)

Pieci izlasē iekļautie uzņēmumi guva labumu no DEPB shēmas PIP laikā un saņēma subsīdijas 0,15 % līdz 3,96 % apmērā.

(45)

DFIA sīkāks apraksts iekļauts EXIM politikas 2004.–2009. gadam 4. nodaļā un PR I 2004.–2009. gadam 4. nodaļā. Shēma tika ieviesta 2006. gada 1. maijā, un tā aizvietoja DFRC shēmu, kas tika kompensēta ar sākotnējo regulu.

(46)

DFIA kredītu izsniedz jebkuram tirgotājam eksportētājam vai ražotājam eksportētājam par importu un izejmateriāliem, ko izmanto preču ražošanā eksportam bez pamata muitas nodokļa, papildu muitas nodokļa, izglītības nodokļa, antidempinga maksājuma un aizsardzības maksājumiem, ja tādi ir.

(47)

DFIA ir pēceksporta un pirmseksporta shēma, kas ļauj importēt preces, ko nosaka SION normas, bet kuras pārvedama DFIA gadījumā nav noteikti jāizmanto eksportētā produkta ražošanā.

(48)

DFIA attiecas tikai uz izejvielām, kas norādītas SION. Tiesības importēt attiecas tikai uz daudzumu un vērtību, kas minēta SION normās, bet pēc pieprasījuma reģionālās iestādes tās var pārskatīt.

(49)

Uz eksporta saistībām attiecas noteikums par minimālo pievienoto vērtību 20 % apmērā. Eksportu var veikt pirms DFIA atļaujas izsniegšanas; šajā gadījumā importa tiesības nosaka proporcionāli provizoriskajam eksportam.

(50)

Kad eksporta saistības ir izpildītas, eksportētājs var pieprasīt DFIA atļaujas nodošanu, kas praksē nozīmē atļauju pārdot beznodokļu importa licenci tirgū.

(51)

Indijas valdība un Texprocil apgalvoja, ka DFRC ir likumīga nodokļu atmaksas shēma, jo tā nodrošina eksportētajā ražojumā izmantoto izejvielu papildināšanu, un tā uzskatāma par samērīgu, iedarbīgu un balstītu uz Indijā vispārpieņemtu tirdzniecības praksi. Pēc Indijas valdības un Texprocil domām, shēma ir pieļaujama Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) nozīmē, jo daudzums, kvalitāte un tehniskie raksturlielumi un specifikācijas atbilst eksporta ražojumā izmantotajām izejvielām. Indijas valdība un Texprocil turklāt iebilda, ka, izvērtējot to, vai nodokļu atmaksas shēma ir likumīga, jāievēro nosacījums, ka jāpārbauda, ko importē, nevis – kas importē. Turklāt iebilda, ka attiecībā uz valdību nav piešķirts nekādu cits labums. Iebilda, ka šā iemesla dēļ shēma nav kompensējama. Šiem argumentiem netika iesniegti nekādi jauni pierādījumi, tādēļ tos noraidīja, ievērojot 52. līdz 55. apsvēruma secinājumus, ka nevienu no apakšshēmām nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai aizvietotāju atmaksas sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē un I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Tādēļ visa minētā labuma summa ir kompensējama.

(52)

Tomēr ir dažas atšķirības jaunās DFIA shēmas piemērošanā salīdzinājumā ar iepriekšējo kompensācijas DFRC shēmu; jaunā DFIA ir jāuzskata par DFRC shēmas turpinājumu, jo tajā pārņemti DFRC shēmas pamatelementi.

(53)

Gan DFRC, gan DFIA ir subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., finansiāls ieguldījums dotācijas veidā. Tās ir saistītas ar tiešu līdzekļu pārskaitījumu, jo tās var pārdot un pārvērst naudā vai izmantot, lai kompensētu importa nodokļus, tādējādi liekot Indijas valdībai atteikties no ieņēmumiem, ko citādi tā varētu saņemt. Turklāt DFRC un DFIA dod labumu eksportētājiem, jo uzlabo to likviditāti.

(54)

Gan DFRC, gan DFIA juridiski ir saistīta ar eksportēšanas darbību, tādēļ tās saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskatāmas par specifiskām un kompensējamām.

(55)

Turklāt šīs shēmas nevar uzskatīt par pieļaujamām nodokļu atmaksas sistēmām vai aizvietotājām atmaksas sistēmām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem stingrajiem noteikumiem. Jo īpaši: i) tās ļauj ar atpakaļejošu spēku atmaksāt vai atgriezt atpakaļ importa nodokļus par izejvielām, kas patērētas cita ražojuma ražošanas procesā; ii) nav sistēmas vai procedūras, kas ļautu pārbaudīt, kādas izejvielas ir patērētas eksportētā ražojuma ražošanas procesā un vai ir radies papildu labums pamatregulas I pielikuma i) punkta, II pielikuma un III pielikuma nozīmē; un iii) sertifikātu/atļauju pārvedamība nozīmē, ka eksportētājam, kam piešķirts DFRC vai DFIA, nav obligāti reāli jāizmanto sertifikāts, lai importētu izejvielas.

(56)

Lai konstatētu labumu, tika ņemts vērā, ka DFRC un DFIA licencēm atšķirībā no DEPB nav pamata vērtības vai kredīta likmes. Licence norāda kopējo izejmateriāla daudzumu, ko atļauts importēt, un maksimālo kopējo CIF vērtību šādam importam. Rezultātā eksporta laikā labums nav zināms un to var noteikt un reģistrēt pārskatos tikai tad, kad licenci izlieto importēšanai vai pārdod.

(57)

Tāpēc gadījumos, kad importam izmantoja licences, uzņēmumu ieguvums tika aprēķināts, pamatojoties uz nepiemēroto ievedmuitas nodokļu summu. Gadījumos, kad licences tika nodotas (pārdotas), labumu aprēķināja, pamatojoties uz ieņēmumiem no šīs pārdošanas PIP laikā.

(58)

Izmeklēšanā konstatēja, ka pieci uzņēmumi, kas veica eksportēšanu saskaņā ar DFRC un/vai DFIA, pārdeva savas atļaujas/sertifikātus trešām personām.

(59)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas ir izmantojis vienu no savām DFI atļaujām kā atmaksas aizvietotāju un ka saskaņā ar konkrēto licenci nav notikusi muitas nodokļa pārmērīga atmaksa. Izmeklēšanā konstatēja, ka šajā konkrētajā licencē pieļaujamie importa un eksporta apjomi nebija izsmelti un ka licences darbība vēl nebija apturēta un pārbaudīta saskaņā ar EXIM politikā paredzētajiem noteikumiem. Tāpēc un ņemot vērā iegūtos datus, kas izklāstīti 55. apsvērumā, secināja, ka uzņēmums nevarētu pierādīt, ka saskaņā ar konkrēto licenci nav notikusi muitas nodokļa pārmērīga atmaksa. Tādējādi par subsīdiju uzskata visu nodokļu summu, kas ietaupīta par importu, kurš veikts saskaņā ar šo licenci, un tāpēc prasību noraidīja.

(60)

Ja tika saņemts pamatots pieprasījums, maksājumi, kuri bija jāveic subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā ieguvuma, un subsīdijas summa parādās kā dalāmais atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šīs subsīdijas apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta par apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(61)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par DFRC/DFIA labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka tie ir pamatoti, aprēķinos veica korekcijas.

(62)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā labuma summu, bija jāņem vērā arī DFRC/DFIA kredīts, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar DFRC/DFIA nav tādu saistību, kas ierobežo kredītu izmantojumu vienīgi tādu beznodokļu materiālu resursu importēšanai, kas saistīti ar konkrēto ražojumu. Tiešo otrādi – DFRC/DFIA kredīti ir brīvi pārvedami, tos var pat pārdot un izmantot visu no ierobežojumiem brīvo preču importēšanai (attiecīgā ražojuma materiālu resursi atbilst šai kategorijai), izņemot ražošanas līdzekļus. Tātad attiecīgais ražojums var saņemt visus DFRC/DFIA radītā labuma veidus.

(63)

Četri izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā guva labumu no šīm shēmām un saņēma subsīdijas 0,09 % līdz 2,03 % apmērā.

(64)

EPCG shēmas sīkāks apraksts ir iekļauts EXIM politikas 2004.–2009. gadam 5. nodaļā un PR I 2004.–2009. gadam 5. nodaļā.

(65)

Ražotāji eksportētāji, tirgotāji eksportētāji, kas ir “saistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

(66)

Ar nosacījumu par eksporta saistībām Indijas valdība pēc pieteikuma un maksājuma saņemšanas izsniedz EPCG licenci. Šī licence ļauj uzņēmumam importēt ražošanas līdzekļus (jaunus, bet kopš 2003. gada aprīļa arī lietotus, kas nav vecāki par 10 gadiem), maksājot par tiem samazinātas likmes nodokli. Līdz 2000. gada 31. martam bija spēkā 11 % nodokļa likme (kas ietvēra 10 % virsmaksājumu), un, ja tika importētas preces ar lielu vērtību, piemēroja nulles nodokļa likmi. Kopš 2000. gada aprīļa šī shēma paredz 5 % ievedmuitas nodokļa likmes samazinājumu, kas piemērojams visiem ražošanas līdzekļiem, kuri importēti saskaņā ar šo shēmu. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai noteiktā laikposmā saražotu konkrētu daudzumu eksporta preču. 2008. gada 9. maijā, t. i., pēc PIP beigām, Indijas valdība paziņoja, ka ievedmuitas nodoklis, kas maksājams saskaņā ar EPCG, ir samazināts līdz 3 %.

(67)

EPCG licences turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī vietējā tirgū. Tādā gadījumā EPCG licences turētājs lūdz EPCG licenci atzīt par spēkā neesošu. Tiesības gūt labumu no konkrētā eksporta saņem dokumentā par licences atzīšanu par spēkā neesošu minēto ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs, un viņš ir tiesīgs gūt labumu no to izejvielu, kas vajadzīgas šādu ražošanas līdzekļu ražošanai, importa, nemaksājot nodokli. Taču akcīzes nodoklis, kas EPCG licences turētājam jāmaksā, vietējā tirgū iegādājoties ražošanas līdzekļus, var tikt atmaksāts vai no tā maksāšanas var atbrīvot. EPCG licences turētājs paliek atbildīgs par eksporta saistību izpildi, kas noteiktas, atsaucoties uz parastajiem muitas nodokļiem, kuri ietaupīti par importēto preču FOB vērtību.

(68)

Indijas valdība iebilda, ka labums nav radies gadījumos, kad EPCG licences turētājs pieprasa EPCG licences anulēšanu un ražošanas līdzekļus iepērk vietējā tirgū, jo nav pieņemti atbilstīgi valsts noteikumi, kas šādus pirkumus atbrīvotu no akcīzes nodokļa nomaksas. Tomēr Indijas valdība arī apstiprināja to, ka dažos gadījumos EPCG licences turētājs var iepirkt ražošanas līdzekļus, nemaksājot akcīzes nodokli, proti, gadījumos, kad šo nodokli nekompensē Centrālā Indijas pievienotās vērtības nodokļa (CENVAT) kredīta sistēma. Turklāt vietējais ražošanas līdzekļu piegādātājs šādos gadījumos ir tiesīgs saņemt fiskālu labumu, kas ietekmēs piegādāto ražošanas līdzekļu cenu. Uzskatīja, ka arguments jānoraida un konstatējumi jāsaglabā nemainīgi, jo šo labumu var gūt eksporta gadījumā un anulēšanas gadījumā nemainās EPCG licences turētāja eksporta saistības.

(69)

EPCG shēma sniedz subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļu samazināšana vai, ja notiek ražošanas līdzekļu iepirkšana vietējā tirgū, nodokļu atmaksa vai atbrīvojuma piemērošana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina Indijas valdības ieņēmumus, ko citkārt tā būtu saņēmusi.

(70)

Turklāt, samazinot nodokli, eksportētājam tiek piešķirta priekšrocība, jo nodokļi, kas tiek ietaupīti pēc importēšanas, uzlabo tā likviditāti. Akcīzes nodokļa atmaksas/atbrīvojuma piemērošanas gadījumā akcīzes nodokļa atmaksa vai atbrīvojums dod labumu eksportētājam, jo nodokļi, kas ietaupīti, iepērkot ražošanas līdzekļus, uzlabo tā likviditāti.

(71)

Bez tam EPCG shēmas juridiskais nosacījums ir eksporta izpilde, jo šādu licenci nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(72)

Šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu sistēmu, kā panākt iepriekš uzkrāto netiešo nodokļu atlaišanu, par atļautu nodokļu atmaksas veidu vai nodokļu atmaksas sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas I pielikuma h) un i) punktu šādu atļautu sistēmu darbības jomu neattiecina uz ražošanas līdzekļiem, jo tos nepatērē eksportēto preču ražošanā. Iepriekš uzkrāto netiešo nodokļu atlaišanas gadījumā jāpiebilst, ka eksportētājiem nav tiesību uz šādu nodokļu atlaišanu, ja uz tiem neattiecas eksporta saistības.

(73)

Subsīdijas summu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem vai nesamaksāto/atmaksāto akcīzes nodokli par vietējā tirgū iegādātām precēm, ja to piemēro, aptverot periodu, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastam nolietojuma periodam. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību. Uzskatīja, ka pārskata izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija atbilstīga komerciālā procentu likme. Nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atskaitīja no šīs summas, lai noteiktu subsīdijas apjomu (dalītāju). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu dalāmo iedalīja eksporta apgrozījumam PIP laikā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika piešķirta par saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem.

(74)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par EPCG labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka tie ir pamatoti, aprēķinos veica korekcijas.

(75)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā labuma summu, bija jāņem vērā arī EPCG labums, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar EPCGS nav tādu saistību, kas nosaka, ka labums izmantojams vienīgi tādu beznodokļa materiālu resursu importēšanai, kas saistīti ar konkrēto ražojumu. Tātad attiecīgais ražojums var saņemt visus EPCG radītā labuma veidus.

(76)

Četri izlasē iekļautie uzņēmumi PIP laikā guva labumu no šīs shēmas un saņēma subsīdijas līdz 1,45 % apmērā, vienam uzņēmumam tika konstatēts niecīgs labums.

(77)

Šī shēma sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2004.–2009. gadam 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā un PR I 2004.–2009. gadam 4.1. līdz 4.30. nodaļā. Iepriekšējās pārbaudes izmeklēšanas laikā šo shēmu sauca par “iepriekšējo licenču sistēmu”, kas noveda pie pašreiz spēkā esošā galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanas.

(78)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 79. apsvērumā. Šīs apakšshēmas cita starpā atšķiras atbilstības kritēriju ziņā. AAS fiziskā eksporta iespējas un AAS ikgadējo pieprasījumu var izmantot ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “saistīti” ar palīgražotājiem. Ražotāji eksportētāji, kuri veic piegādes galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi saņemt AAS attiecībā uz starpprodukta piegādēm. Galvenajiem darbuzņēmējiem, kuri veic piegādes EXIM politikas 2004.–2009. gadam 8.2. punktā minētajām “nosacīta eksporta” kategorijām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētām struktūrām (EOU), ir tiesības attiecībā uz AAS nosacītu eksportu. Visbeidzot, starpniekiem, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesības uz “nosacīta eksporta” priekšrocībām saskaņā ar iepriekšējas izlaišanas pasūtījuma (ARO) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

(79)

Iepriekšējas licences var izsniegt šādos gadījumos.

(80)

Tika konstatēts, ka PIP laikā divi eksportētāji, kas sadarbojās, saistībā ar attiecīgo ražojumu guva labumu no divām iepriekšminētajām apakšshēmām, t. i., i) ALS/AAS fiziskajam eksportam un ii) ALS starpposma piegādēm. Tāpēc nebija nepieciešams noteikt atlikušo apakšshēmu kompensējamību.

(81)

Pēc pašreiz spēkā esošā galīgā kompensācijas maksājuma piemērošanas Indijas valdība izmainīja pārbaudes sistēmu, ko piemēro ALS/AAS. Tādas pārbaudes vajadzībām, kuru veic Indijas iestādes, atļaujas turētājam ir juridisks pienākums norādītajā formātā vest “patiesu un pareizu uzskaiti par beznodokļu importētu/vietējā ražojuma preču pienācīgu patēriņu un izmantošanu” (skatīt dokumenta PR I 2004.–2009. gadam 4.26. un 4.30. nodaļu un 23. pielikumu), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šo reģistru pārbauda neatkarīgs zvērināts grāmatvedis/izmaksu un darbu grāmatvedis, kas izsniedz sertifikātu, kurā minēts, ka konkrētie reģistri un atbilstīgie ieraksti ir pārbaudīti un ka 23. pielikumā sniegtā informācija visādā ziņā ir pareiza. Neraugoties uz to, iepriekšminētie noteikumi attiecas tikai uz iepriekšējām atļaujām, kas izsniegtas 2005. gada 13. maijā vai pēc šā datuma. Attiecībā uz visām iepriekšējām atļaujām vai iepriekšējām licencēm, kas izsniegtas pirms šā datuma, to turētāji tiek lūgti ievērot iepriekš piemērotos pārbaudes noteikumus, t. i., noteiktā formātā, kas dots 18. pielikumā, vest patiesu un pareizu uzskaiti par licencē minēto importēto preču patēriņu un izmantošanu (PR I 2002.–2007. gadam 4.30. nodaļa un 18. pielikums).

(82)

Attiecībā uz apakšshēmām, ko PIP laikā izmantoja divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, t. i., fiziskais eksports un starpposma piegādes, Indijas valdība fiksēja gan importa atļauto daudzumu, gan eksporta saistību apjomu un vērtību un to dokumentāri apstiprināja licencēs. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina licencē. Šajā shēmā atļauto preces importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (SION). SION ir vairumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam, un tās publicē PR II 2004.–2009. gadam.

(83)

Importētās izejvielas nav pārvedamas, un tās tiek izmantotas, lai ražotu gatavo eksporta produkciju. Eksporta saistības ir jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēneši, iespējams termiņu divreiz pagarināt, katru reizi par sešiem mēnešiem).

(84)

Indijas valdība apgalvoja, ka tai ir pienācīga shēmas pārbaudes sistēma saskaņā ar PR I 2004.–2009. gadam 23. pielikumu un ka, piemērojot ALS/AAS, atmaksa nav bijusi pārmērīga. Tādēļ shēma neesot kompensējama. Šiem apgalvojumiem netika iesniegti nekādi jauni pierādījumi, tādēļ minēto argumentu noraidīja, ievērojot secinājumus, ka nevienu no apakšshēmām nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksas sistēmu vai aizvietotāju atmaksas sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē un II un III pielikuma nozīmē, jo nav pienācīgas pārbaudes sistēmas.

(85)

Turklāt saskaņā ar pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punktu un III pielikuma II daļas 3. punktu, ja trūkst pienācīgas pārbaudes sistēmas, to var kompensēt, eksportētājvalstij veicot papildu izmeklēšanu, lai pierādītu, vai ir bijis virsmaksājums. Šādas pārbaudes pirms pārbaudes apmeklējumiem netika veiktas, un netika pierādīts, ka ir saņemti virsmaksājumi, tādēļ šos argumentus noraidīja.

(86)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finanšu ieguldījums, ar ko piešķir priekšrocības eksportētājam.

(87)

Turklāt ALS/AAS fiziskam eksportam un ALS starpposma piegādei ir nepārprotama saistība ar likumu par eksportēšanas darbību, tādēļ šī licencēšana uzskatāma par specifisku un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar gūt labumus saskaņā ar šīm shēmām.

(88)

Nevienu no divām šajā gadījumā izmantotajām apakšshēmām, ALS/AAS fiziskais eksports un ALS starpposma piegāde, nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietotāju sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem stingrajiem noteikumiem.

(89)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas izmantoja AAS, izmeklēšana konstatēja, ka Indijas iestāžu izstrādātās jaunās pārbaudes prasības vēl nav pārbaudītas praksē, jo licenču darbība pārbaudes laikā nebija beigusies un tādējādi tās nebija pārbaudītas saskaņā ar EXIM politikā izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc šis uzņēmums nevarēja pierādīt, ka šīs konkrētās licences darbības laikā nav notikusi pārmaksāto nodokļu atmaksa. Tāpēc par subsīdiju uzskatīja visu nodokļu summu, kas ietaupīta par importu, kurš veikts saskaņā ar šo licenci.

(90)

Indijas valdība efektīvi nepiemēroja savu pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai eksportētā produkta ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un aizvietojošas nodokļu atmaksāšanas sistēmas gadījumā – III pielikuma II daļas 2. punkts). SION normas pašas par sevi nevar uzskatīt par reālā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo beznodokļu izejmateriāli, kuri saskaņā ar atļaujām/licencēm ir ievesti ar dažādiem SION rādītājiem, ir sajaukti kopā vienā un tajā pašā eksporta preces ražošanas procesā. Šis norises veids neļauj Indijas valdībai ar pietiekamu precizitāti pārbaudīt, kādi izejvielu daudzumi ir patērēti eksporta produkcijas ražošanā un pēc kura SION rādītāja tie jāsalīdzina.

(91)

Turklāt Indijas valdība nav veikusi vai vēl nav pabeigusi efektīvu kontroli, pamatojoties uz pareizi uzturētu faktiskā patēriņa reģistru. Bez tam Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu jādara, ja nepastāv efektīva pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(92)

Tādēļ šīs divas apakšsistēmas ir kompensējamas.

(93)

Ja nepastāv atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no visiem ievedmuitas nodokļiem, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Šajā sakarā jāmin, ka pamatregulā nav paredzēts kompensēt nodokļu pārmērīgu atmaksu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu nodokļa pārmērīgu atmaksu var kompensēt tikai tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi šajā gadījumā netika ievēroti. Tādēļ, ja konstatē, ka nepastāv atbilstošs uzraudzības process, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu domājamu ievedmuitas nodokļa pārmērīgu atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādes uzdevums nav aprēķināt šādu ievedmuitas nodokļa pārmērīgu atmaksu. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu iestādei tikai jāatrod pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(94)

Subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz nesaņemtajiem ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodokli un īpašo muitas papildnodokli) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar abām apakšshēmām un izmantoti attiecīgajam ražojumam PIP laikā. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, maksājumus, kas neizbēgami bija radušies, lai iegūtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa tiek piemērota visam eksporta apgrozījumam, kuru attiecīgais produkts radīja PIP laikā, kā atbilstīgais dalītājs, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta izpildes, un to piešķir neatkarīgi no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(95)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par ALS/AAS labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka šie komentāri ir pamatoti, aprēķinos veica attiecīgas korekcijas.

(96)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā labuma summu, bija jāņem vērā arī ALS/AAS labums, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar ALS/AAS nav tādu saistību, kas ierobežo labuma izmantojumu vienīgi tādu beznodokļa materiālu resursu importēšanai, kas saistīti ar konkrēto ražojumu. Tātad attiecīgais ražojums var saņemt visus ALS/AAS radītā labuma veidus.

(97)

Divi izlasē iekļautie uzņēmumi guva labumu no ALS vai AAS un saņēma subsīdijas 0,17 % līdz 1,74 % apmērā.

(98)

Konstatēja, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, neatradās SEZ vai EPZ un ka nevienam no tiem nebija EOU statusa. Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šo shēmu.

(99)

Saskaņā ar šo shēmu eksportētāji varēja gūt labumu no daļēja atbrīvojuma no ienākuma nodokļa par peļņu, kas radusies no eksporta pārdošanas apjoma. Juridisko pamatu šim atbrīvojumam nosaka ITA 80.HHC pants.

(100)

Šo noteikumu atcēla attiecībā uz 2005.–2006. novērtējuma gadu (t. i., attiecībā uz finanšu gadu no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam) un uz priekšu, un tādējādi pēc 2004. gada 31. martaITA 80.HHC panta labumus nepiešķir. Neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, neguva labumu no šīs shēmas PIP laikā. Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šajā izmeklēšanā turpmāk analizēt šo shēmu.

(101)

Šī shēma ir balstīta uz 1962. gada Muitas likuma 75. pantu, 1944. gada Akcīzes likuma 37. panta 2. punkta xvi) apakšpunktu un 1994. gada Finanšu likuma 93.A un 94. pantu.

(102)

Jebkuram eksportētājam ir tiesības izmantot šo shēmu.

(103)

Pastāv divu veidu Indijas valdības noteikto nodokļu atmaksas likmes – “visas ražošanas nozares” likmes, ko piemēro vienreizējas izmaksas veidā visiem konkrētā ražojuma eksportētājiem, un “zīmola” likmes, ko piemēro katram uzņēmumam atsevišķi par ražojumiem, uz kuriem neattiecas “visas rūpniecības nozares” likmes. Attiecīgajam ražojumam piemēro pirmo veidu (visas ražošanas nozares likmi).

(104)

Visas ražošanas nozares nodokļu atmaksas likmes aprēķina kā procentus no to ražojumu vērtības, kas eksportēti saskaņā ar šo shēmu. Indijas iestādes noteikušas visas ražošanas nozares nodokļu atmaksas likmes dažādiem ražojumiem, tostarp attiecīgajam ražojumam. Tās nosaka, balstoties uz pieņemtajiem netiešajiem nodokļiem un ievedmuitas maksājumiem, kas piemēroti par precēm un pakalpojumiem, ko izmanto eksporta ražojuma ražošanas procesā (ievedmuitas nodoklis, akcīzes nodoklis, pakalpojuma nodoklis utt.), tostarp pieņemtajiem netiešajiem nodokļiem un ievedmuitas maksājumiem par precēm un pakalpojumiem, ko izmanto izejvielu ražošanai, un neatkarīgi no tā, vai šie nodokļi reāli ir vai nav bijuši maksāti. DDS summa ir atkarīga no eksporta ražojuma maksimālās vērtības par vienību. Ja uzņēmums var atprasīt atpakaļ daļu no šiem nodokļiem no CENVAT sistēmas, tad nodokļu atmaksas likme ir zemāka.

(105)

Vairākas reizes PIP laikā tika pārskatītas nodokļu atmaksas likmes attiecīgajam ražojumam. Līdz 2007. gada 1. aprīlim piemērojamās likmes bija no 6,4 % līdz 6,9 % atkarībā no ražojuma veida, līdz 2007. gada 1. septembrim no 9,1 % līdz 9,8 %. 2007. gada 13. decembrī, t. i., pēc PIP beigām, nodokļu atmaksas likmes palielināja un tās bija no 10,1 % līdz 10,3 %, un palielinājums tika attiecināts ar atpakaļejošu datumu no 2007. gada 1. septembra, t. i., attiecās uz PIP.

(106)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksportētājam ir jāiesniedz Indijas iestādēm deklarācija, kurā norādīts, ka eksportēšanas laikā eksportēšana notiek saskaņā ar DDS. Lai preci varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras gaitā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā cita starpā tiek uzrādīta DDS summa, kas eksportētājam jāsaņem par šo eksporta darījumu. Tad arī eksportētājs uzzina, cik lielu labumu tas saņems, un iereģistrē to kontos kā saņemamo summu. Kad muitas iestāde izsniegusi eksportpreču transportēšanas izziņu, Indijas valdība nevar lemt par DDS izsniegšanu. Attiecīgā DDS likme labuma aprēķināšanai ir eksporta deklarācijas sagatavošanas laikā izmantotā likme. PIP laikā notika nodokļu atmaksas likmju palielinājums ar atpakaļejošu spēku, kuru ņēma vērā, aprēķinot subsīdiju summu.

(107)

Vairākas personas iebilda, ka DDS šajā izmeklēšanā nav kompensējams, jo tas netika īpaši paredzēts antisubsīdiju anketās, kas sagatavotas izmeklēšanas sākumā. Šo argumentu noraidīja šādu iemeslu dēļ. Saskaņā ar paziņojumu par procedūras sākšanu šīs pārskatīšanas mērķis ir noteikt subsidēšanas līmeni, kas ir radījis labumu attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem, proti, tas aptver visas Indijas valdības vadītās subsīdiju shēmas.

(108)

Iebilda, ka DDS nav atkarīgs no eksporta apjoma, jo saskaņā ar šo shēmu saņemtā labuma apmērs nav atkarīgs no eksportētāju veiktā eksporta apjoma. Šo argumentu noraidīja, jo DDS labumu var pieprasīt vienīgi tad, ja preces ir eksportētas, un tas ir pietiekami, lai izpildītu eksporta iespējamības kritēriju, kas noteikts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Ievērojot šo secinājumu, nav nepieciešams analizēt argumentu, ka DDS nav konkrēta shēma pamatregulas 3. panta 2. un 3. punkta nozīmē.

(109)

Indijas valdība norādīja, ka nodokļu atmaksāšanas sistēma DDS atbilst pamatregulas noteikumiem un ka visas ražošanas nozares nodokļu atmaksas likmju aprēķina procedūra bijusi samērīga, iedarbīga un pamatota ar eksporta valstī vispārēji pieņemtu tirdzniecības praksi II pielikuma II daļas 4. punkta un III pielikuma II daļas 2. punkta nozīmē. Kā jau iepriekš minēts 104. apsvērumā, šī procedūra ietvēra ražošanā izmantoto izejvielu un radušos netiešo nodokļu nozares mēroga apzināšanu. Tomēr pat Indijas valdība atzina, ka procedūra nav pietiekami precīza. Proti, Indijas valdība apstiprināja, ka notikusi vienādošana, tas nozīmē, ka faktiskā atmaksātā summa bijusi lielāka nekā faktiski samaksātie nodokļi. Turklāt Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu jādara, ja nepastāv efektīva pārbaudes sistēma (II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts), un arī nepierādīja, ka atmaksa nav bijusi pārmērīga. Pamatregulā izklāstītais salīdzinājums ar atlases metodēm uzskatāms par nepiemērotu, jo tās attiecas uz antisubsīdiju izmeklēšanām un neietilpst II un III pielikumā minēto kritēriju sarakstā, tādēļ šos argumentus noraidīja.

(110)

Turklāt minēja, ka pārmērīgas atmaksas nerašanās varētu būt izskaidrojama ar to, ka Indijas valdība DDS neiekļāva visus Indijā maksājamos netiešos nodokļus, bet tikai galvenos netiešos nodokļus. Šo argumentu noraidīja, jo saskaņā ar II pielikuma II daļas 4. punktu un III pielikuma II daļas 2. punktu pārmērīga atmaksa jāizvērtē saskaņā ar konkrēto subsīdiju shēmu.

(111)

DDS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļu atmaksas summa ir ekvivalenta valdības nesaņemtajiem ieņēmumiem, kas citkārt būtu iekasēti un samaksāti Indijas valdībai. Turklāt DDS par eksportu dod labumu eksportētājam.

(112)

Juridiski DDS ir atkarīgas no eksporta rezultātiem un tāpēc jāuzskata par īpašām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(113)

Vairākas personas, kas piedalījās procesā, apgalvoja, ka DDS ir nodokļu atmaksas sistēma, kas ir savienojama ar pamatregulas noteikumiem, un tāpēc labums, kas iegūts saskaņā ar to, nav jākompensē.

(114)

Izmeklēšanā konstatēja, ka šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu sistēmu iepriekšējā posmā kopējo netiešo nodokļu atgūšanai vai par atļautu nodokļu atmaksas vai aizvietojošu nodokļu atmaksas sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas minēti pamatregulas I pielikuma h) un i) punktā, II pielikumā (pamatnostādnes par izejmateriālu patēriņu) un III pielikumā (aizvietojuma atmaksas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma vai nu i) vest uzskati par samaksātajām nodevām un nodokļiem par ievestajām/vietējā tirgū iegādātajām precēm vai ar tām saistītajiem pakalpojumiem, vai ii) reāli patērēt šīs preces un pakalpojumus ražošanas procesā, un iii) atmaksājamā nodokļa summa netiek aprēķināta, pamatojoties uz reālajām izejvielām, ko izmantojis eksportētājs, un uz reāli maksātajām nodevām un nodokļiem.

(115)

Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, lai apstiprinātu to, kuras izejvielas ir patērētas eksportētā ražojuma ražošanas procesā, vai to, ka iekšzemes netiešo nodokļu atmaksa pamatregulas I pielikuma h) punkta un II pielikuma nozīmē vai ievedmuitas nodokļu atmaksa pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē ir bijusi pārmērīga.

(116)

Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības uz labumu no DDS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē vai iegādājas vietējā tirgū kādas izejvielas un ir samaksājis nodevas vai nodokļus par šiem iepirkumiem. Lai gūtu labumu, eksportētājam pietiek vienkārši eksportēt preces, neparādot, ka kāda izejviela ir tikusi importēta vai ka kāda izejviela vai pakalpojums ticis iegādāts vietējā tirgū un ka ir samaksāts ievedmuitas nodoklis vai vietējie netiešie nodokļi. Rezultātā nav atšķirības nodokļu atmaksas likmē, ja uzņēmums veic visus izejvielu un attiecīgā ražojuma ražošanas posmus vai ir vienīgi tirgotājs eksportētājs.

(117)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā saņēmējam nodotu labumu, kāds pastāvēja pārskata izmeklēšanas periodā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. No šā brīža Indijas valdībai ir tiesības izmaksāt nodokļu atmaksas summu atbilstīgajiem eksportētājiem, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nozīmē. Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, kurā cita starpā norādīta DDS summa, kas piešķirama šai eksporta darbībai, Indijas valdība vairs nevar lemt par subsīdijas piešķiršanu vai nepiešķiršanu. Turklāt ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, katras eksporta darbības laikā reģistrēja DDS kā uzkrājošos ienākumus.

(118)

Lai ņemtu vērā likmju palielināšanas ar atpakaļejošu datumu ietekmi, laikā no 2007. gada 1. septembra līdz 30. septembrim reģistrētā DDS kredīta vērtība vajadzības gadījumā tika palielināta, jo reālais labums, kuru uzņēmumi būs tiesīgi saņemt no Indijas valdības, ir lielāks nekā eksportēšanas laikā formāli pieprasītais.

(119)

Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šīs subsīdijas apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta par apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(120)

Septiņi izlasē iekļautie uzņēmumi iesniedza prasības, ka, lai gan tie guva labumu no DDS, nav radušies atmaksas pārsniegumi, jo nodevas vai ievedmuitas nodokļi, kas tiem bija jāmaksā, pārsniedza atmaksājamās summas. Šīs prasības nolēma noraidīt. 113. un 115. apsvērumā secināja, ka Indijas valdībai nav atbilstīgas pārbaudes sistēmas, kāda paredzēta pamatregulas I, II un III pielikumā. Izmeklēšana arī liecināja, ka uzņēmumiem nav nekādu patēriņa reģistru vai kādas citas iekšējas atskaites sistēmas, lai uzskaitītu iespējamos atmaksas pārsniegumus. Šādus ziņojumus uzņēmumi iesniedza pārbaudes apmeklējumu laikā, un lielākoties tie aptvēra uzņēmumu maksātos nodokļus vispār.

(121)

Ja nepastāv atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir visa saskaņā ar DDS nodrošinātā atmaksas summa. Pretēji informācijai, ko atklātībā nodeva Indijas valdība, Texprocil un daži eksportētāji, pamatregulā nav paredzēts kompensēt nodokļu pārmērīgu atmaksu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu nodokļa pārmērīgu atmaksu var kompensēt vienīgi tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šie nosacījumi šajā gadījumā netika ievēroti. Tādēļ, ja konstatē, ka nepastāv atbilstoša pārbaudes procedūra, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē atmaksājamo summu, nevis domājamo pārsnieguma atmaksas summu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādes uzdevums nav aprēķināt šādas pārmērīgas atmaksas summu. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu iestādei tikai jāatrod pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību. Turklāt jāmin, ka papildu pārbaude gadījumā, ja nav iedarbīgas pārbaudes sistēmas, Indijas iestādēm bija jāveic laicīgi, proti, pirms izmeklēšanā par kompensācijas maksājumiem notiek pārbaudes apmeklējumi.

(122)

Pretēji tam, ko minējuši vairāki ražotāji eksportētāji, aprēķinot kompensējamā labuma summu, bija jāņem vērā arī DDS labums, ko radījuši eksporta ražojumi, kas nav attiecīgais ražojums. Saskaņā ar DDS nav tādu saistību, kas ierobežo labuma izmantojumu vienīgi saistībā ar konkrētā ražojuma izmantošanu. Tātad attiecīgais ražojums var saņemt visus DDS radītā labuma veidus.

(123)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi guva labumu no DDS shēmas PIP laikā un saņēma subsīdijas 1,45 % līdz 7,57 % apjomā.

(124)

TUFS ieviesa ar Indijas valdības Tekstilrūpniecības ministrijas lēmumu, kas publicēts Indijas Oficiālā Vēstneša I Ārkārtas daļas I nodaļā 1999. gada 31. martā (lēmums). Shēmu apstiprināja par spēkā esošu no 1999. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam. To pagarināja līdz 2007. gada 31. martam un pēc tam pagarināja atkal līdz PIP beigām.

(125)

Esošajiem vai jaunajiem ražotājiem šajā nozarē, kas nodarbojas ar kokvilnas apstrādi, darbojas tekstila un džutas rūpniecībā, ir tiesības izmantot šo shēmu.

(126)

Shēmas mērķis ir sniegt atbalstu tehnoloģiju modernizēšanai tekstila un džutas rūpniecībā, tostarp šķiedru apstrādes iekārtu, dzijas, audumu, apģērbu un gatavo apģērbu iekārtu modernizēšanai. Shēma paredz dažāda veida labumu kā naudas subsīdiju, procentu subsīdiju vai valūtas maiņas kursa svārstību segšanu aizdevumiem ārvalstu valūtā. Shēmā ietvertās programmas ir diferencētas starp tekstila un džutas sektoriem un ar iekārtām austu un ar rokām austu ražojumu sektoriem. TUFS ietver šādas programmas:

(127)

Izmeklēšana konstatēja, ka no TUFS guva labumu divi izlasē iekļautie uzņēmumi, lai iegādātos iekārtas, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanai. Šie uzņēmumi atbilstīgi izmantoja procentu atmaksas aizdevumus (a) shēma) un naudas subsīdijas 10 % apmērā par apstrādes iekārtām kopā ar procentu atmaksu 5 % apmērā (e) shēma).

(128)

Lēmumā dots to iekārtu veidu saraksts, kuru iegādi subsidē saskaņā ar TUFS. Lai saņemtu labumu no TUFS, uzņēmumi iesniedz pieteikumu komercbankās vai citās kredītiestādēs, kas piešķir aizdevumus uzņēmumiem, balstoties uz neatkarīgu pašu veiktu novērtējumu par aizņēmēja kredītspēju. Ja aizņēmējam ir tiesības uz procentu subsīdiju saskaņā ar shēmu, komercbankas nodod pieprasījumu koordinējošajai aģentūrai, kas pēc tam atgriež atbalsta summu iesaistītajai komercbankai. Visbeidzot, komercbankas šādi saņemtos līdzekļus pārskaita uz aizņēmēja kontu. Koordinējošās aģentūras saņem naudas atmaksu no Indijas valdības Tekstilrūpniecības ministrijas. Indijas valdība nodod pieprasītos līdzekļus koordinējošo aģentūru rīcībā katru ceturksni.

(129)

Par šo shēmu no ieinteresētajām personām netika saņemti komentāri.

(130)

TUFS ir subsīdija saskaņā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, jo tas ir saistīts ar līdzekļu tiešu nodošanu no valdības dotācijas veidā. Subsīdija dod labumu, samazinot finansēšanas un procentu izdevumus iekārtu iegādei.

(131)

Subsīdiju uzskata par specifisku un tāpēc atmaksājamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo tā ir speciāli paredzēta ražošanas nozarei vai ražošanas nozaru grupai, tostarp attiecīgā ražojuma ražošanai.

(132)

Subsīdijas lielumu aprēķināja, kā noteikts pamatregulas 7. panta 3. punktā, pamatojoties uz saņēmēju uzņēmumu ietaupīto summu par iegādātajām iekārtām periodā, kas sakrīt ar šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību. Uzskatīja, ka pārskata izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija atbilstīga komerciālā procentu likme. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā piemērotu dalītāju pieskaitīja attiecīgajam tekstilpreču eksporta apgrozījumam, ko sasniedza PIP laikā, jo subsīdija netika piešķirta par izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(133)

Procentu subsīdijas summu aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, balstoties uz reāli atmaksāto summu PIP laikā attiecīgajiem uzņēmumiem, kas saistīti ar procentiem, kuri samaksāti par komercaizņēmumiem, kas ņemti attiecīgo iekārtu iegādei. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā piemērotu dalītāju pieskaitīja attiecīgajam tekstilpreču eksporta apgrozījumam, ko sasniedza PIP laikā, jo subsīdija netika piešķirta par izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(134)

Divi izlasē iekļautie uzņēmumi guva labumu no šīs shēmas PIP laikā un saņēma subsīdijas 0,01 % līdz 0,31 % apjomā.

(135)

Shēma sīkāk aprakstīta Indijas Rezervju bankas (RBI) ģenerālapkārtrakstā IECD Nr. 02/04.02.02/2006-07 (eksporta kredīts ārvalstu valūtā), ģenerālapkārtrakstā IECD Nr. 01/04.02.02/2006-07 (eksporta kredīts rūpijās) un ģenerālapkārtrakstā DBOD.DIR (Exp.) Nr. 01/04.02.02/2007-08 (apvienots gan par eksporta kredītu rūpijās, gan ārvalstu valūtā), kas PIP laikā tika adresēti visām komercbankām Indijā. Ģenerālapkārtrakstus regulāri pārskata un atjaunina.

(136)

Šajā shēmā ir tiesīgi piedalīties ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji.

(137)

Saskaņā ar šo shēmu RBI obligātā kārtā nosaka maksimālos procentu likmju griestus, ko piemēro eksporta kredītiem gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, ko komercbankas var uzlikt eksportētājam. ECS sastāv no divām apakšshēmām – eksporta kredītu shēmas pirms preču nosūtīšanas (“iesaiņošanas kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam piešķirtajiem kredītiem preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēmas pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. RBI ir noteikusi bankām eksporta finansēšanai izmantot arī noteiktu neto kredītu apjoma daļu.

(138)

Pateicoties RBI ģenerālapkārtrakstiem, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm, kuras, salīdzinot ar parastiem komerckredītiem (“naudas kredīti”), ir zemākas un kuras nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem.

(139)

Indijas valdība iebilda, ka attiecībā uz ECS Komisija nav pārbaudījusi shēmu saskaņā ar Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) I pielikuma k) punkta noteikumiem, un minēja, ka eksporta kredīti Indijas rūpijās un ārvalstu valūtā nav kompensējami, jo īpaši tāpēc, ka aizņēmumiem ārvalstu valūtās bankām bija “starptautiski konkurētspējīgas likmes”.

(140)

Jāpiebilst, ka ACSM I pielikuma k) punkts neattiecas uz 135. apsvērumā minētajām eksporta kredīta shēmām, jo šā punkta nozīmē parasti par eksporta kredītu uzskata vienīgi kredīta finansējumu uz diviem gadiem vai ilgāku periodu, jo tas atbilst definīcijai ESAO Nolīgumā par pamatnostādnēm valsts atbalstītiem eksporta kredītiem. Tāpēc šo argumentu noraidīja.

(141)

ECS kredīta preferenciālās procentu likmes, ko nosaka 135. apsvērumā minētie RBI ģenerālapkārtraksti, var samazināt eksportētāja procentu izdevumus salīdzinājumā ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai pēc tirgus apstākļiem, un šai gadījumā labumi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē tiek piešķirti šādam eksportētājam. Eksporta finansēšana pati par sevi nav drošāka par iekšzemes finansēšanu. Faktiski to parasti uzskata par riskantāku, un nodrošinājums, kas nepieciešams kādam kredītam neatkarīgi no finanšu objekta, ir tikai komerciāls lēmums, kuru pieņem attiecīgā komercbanka. Atšķirīgas likmes attiecībā uz dažādām bankām ir RBI metodoloģijas rezultāts, lai noteiktu maksimālo aizdevuma likmi katrai komercbankai atsevišķi. Turklāt komercbankām nebūtu pienākuma eksporta finansēšanas aizdevējiem noteikt izdevīgākas procentu likmes eksporta kredītiem ārvalstu valūtā.

(142)

Neraugoties uz to, ka saskaņā ar ECS piedāvātos izdevīgos kredītus izsniedz komercbankas, iegūtais labums ir valdības finansiālais ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka ne pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ne PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) netiek prasīta maksa par valsts kontiem, piemēram, Indijas valdības atlīdzība komercbankām, lai pierādītu subsīdiju, bet vienīgi valdības rīkojums veikt uzdevumus, kas minēti pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā. RBI ir valsts iestāde, un uz to attiecas definīcija “valdība” saskaņā ar pamatregulas 1. panta 3. punktu. Šīs bankas vienīgā īpašniece ir valsts, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. RBI sniedz norādījumus privātām struktūrām, jo komercbankām ir saistoši nosacījumi cita starpā par maksimālajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti RBI ģenerālapkārtrakstos un RBI noteikumos par to, ka komercbankām noteikta daļa bankas neto kredītu jāparedz eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, proti, šajā gadījumā izsniegt aizdevumus preferenciālas eksporta finansēšanas veidā. Kā noteikts pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, šādu aizdevumu veidā piešķirtu naudas līdzekļu tiešu pārskaitīšanu ar konkrētiem nosacījumiem parasti uztic valdībai, un praksē tā būtībā atšķiras no valdības parastās prakses.

(143)

Šo subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu un tāpēc tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem.

(144)

Subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītu, kas izmantots PIP laikā, un summu, kura būtu jāmaksā, ja tādas pašas procentu likmes piemērotu parastiem komerckredītiem. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu (dalāmais) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam PIP laikā kā atbilstīgu dalītāju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un tā netika piešķirta par saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(145)

Tika iesniegti vairāki komentāri attiecībā uz sīkāku informāciju par ECS labuma aprēķiniem. Gadījumos, kad konstatēja, ka tie ir pamatoti, aprēķinos veica korekcijas.

(146)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi un grupas ieguva subsīdijas no šīs shēmas PIP laikā ar likmēm līdz 1,05 %, vienam uzņēmumam konstatēja niecīgu labumu.

(147)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem izmeklēšanā pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem kompensējamo subsīdiju summa, izsakot pēc vērtības, svārstās no 5,2 % līdz 9,7 %.

(148)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 3. punktu uzņēmumiem, kas sadarbojas, bet nav iekļauti izlasē, subsīdiju apjoms, kuru aprēķina, pamatojoties uz vidējo svērto subsīdiju apjomu, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojas un ir iekļauti izlasē, ir 7,7 %. Ņemot vērā to, ka vispārējās sadarbības līmenis Indijā bija augsts (95 %), atlikušo subsīdiju apjomu visiem pārējiem uzņēmumiem noteica tā uzņēmuma līmenī, kam bija augstākais individuālais apjoms, t. i., 9,7 %.

(149)

Saskaņā ar pamatregulas 19. panta noteikumiem un šā daļējā starpposma novērtējuma pamatojumu, kas izklāstīts paziņojuma par uzsākšanu 3. punktā, ir konstatēts, ka subsidēšanas līmenis attiecībā uz ražotājiem, kuri sadarbojās, ir mainījies un tāpēc atbilstīgi jāgroza kompensācijas maksājuma likme, kas piemērota ar Regulu (EK) Nr. 74/2004.

(150)

Galīgo spēkā esošo nodokli noteica, pamatojoties uz kompensācijas starpību, jo kaitējumu novēršanas līmenis bija augstāks. Tā kā šajā pārskatā noteiktie subsīdiju apmēri nepārsniedza kaitējumu novēršanas līmeni, saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu nodokļus nosaka, pamatojoties uz subsīdiju apmēriem.

(151)

Subsīdiju apmērs uzņēmumam Pasupati Fabrics, kas nebija iekļauts šajā pārskatā, tika saglabāts tajā pašā līmenī, kādu noteica sākotnējā izmeklēšanā, jo konstatēja, ka šis uzņēmums gūst labumu no subsīdiju shēmas, kura šajā izmeklēšanā netika pārskatīta.

(152)

Uzņēmumus, par kuriem konstatēja, ka tie ir savstarpēji saistīti, nodokļu iekasēšanas nolūkā uzskatīja kā vienu juridisku vienību (grupu), un tādēļ tiem noteica vienādu kompensācijas maksājumu. Lai nodrošinātu pareizu svērumu, izmantoja attiecīgā ražojuma daudzumus, ko šīs grupas eksportēja PIP laikā.

(153)

Izlasē iekļautais uzņēmums Prem Textiles pārskatīšanas izmeklēšanas laikā iesniedza informāciju, ka tas ir mainījis nosaukumu uz Prem Textiles (International) Pvt. Ltd. Pēc šīs informācijas pārbaudes un pēc tam, kad tika secināts, ka nosaukuma maiņa nekādā veidā neietekmē šā pārskata konstatējumus, tika nolemts piekrist lūgumam un šajā regulā saukt šo uzņēmumu par Prem Textiles (International) Pvt. Ltd.

(154)

Ņemot vērā, ka vispārējās sadarbības līmenis Indijā bija augsts (95 %), atlikušo kompensācijas maksājumu visiem pārējiem uzņēmumiem noteica tā uzņēmuma līmenī, kam bija augstākais individuālais apjoms, t. i., 9,7 %.

(155)

Tāpēc piemēro šādus maksājumus:

(156)

Atsevišķu uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, ir noteiktas, pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji vidējam maksājumam, ko piemēro I pielikumā minētajiem uzņēmumiem un valsts mēroga maksājumam, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi tādu Indijas izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi – konkrētās minētās juridiskās personas. Jebkura tāda uzņēmuma importētie ražojumi, kuri nav īpaši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri ir saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(157)

Jebkurš lūgums piemērot minētās individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, kas saistīta, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Komisija, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes,

30.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/24

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (2) Padome noteica galīgo kompensācijas maksājumu tādiem importētiem grafīta elektrodiem, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 6,0 μΩ·m vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00, un šajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem ar KN kodu ex 8545 90 90, neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi, un kuru izcelsme ir Indijā. Nodokļa likme ir robežās no 7,0 līdz 15,7 % importam no atsevišķi nosauktiem eksportētājiem, un visu citu uzņēmumu importam ir piemērojama nodokļa likme 15,7 %.

(2)

Tajā pašā laikā Padome ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu par tā paša ražojuma importiem ar izcelsmi Indijā.

(3)

Pēc galīgā kompensācijas maksājuma noteikšanas Indijas valdība sniedza ziņas, ka ir mainījušies apstākļi saistībā ar divām subsīdiju shēmām (piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem un ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma atbilstīgi Ienākuma nodokļa likuma 80.HHC pantam) un ka pārmaiņas esot ilgstošas. Tādējādi tika apgalvots, ka subsidēšanas līmenis visticamāk ir samazinājies un tāpēc jāpārskata pasākumi, kas daļēji tika ieviesti šo shēmu dēļ.

(4)

Komisija izskatīja Indijas valdības iesniegtos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pretsubsīdiju pamatregulas 19. pantu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju Komisija ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu sāka spēkā esošo pasākumu ex officio daļēju starpposma pārskatīšanu (4).

(5)

Daļējās starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis ir novērtēt, vai spēkā esošie pasākumi attiecībā uz uzņēmumiem, kuri guva labumu no vienas vai abām izmainītajām subsīdiju shēmām, tostarp arī uz uzņēmumiem, kuri guva labumu no citām shēmām, jāturpina, jāatceļ vai jāgroza, ja ir sniegts pietiekami daudz pierādījumu atbilstīgi attiecīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu.

(6)

Izmeklēšana aptvēra laiku no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(7)

Komisija oficiāli informēja Indijas valdību, abus Indijas ražotājus eksportētājus, kas minēti paziņojumā par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu, kā arī Kopienas ražotājus par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Personu iesniegtie rakstiski un mutiski sniegtie komentāri tika izskatīti un vajadzības gadījumā ņemti vērā.

(8)

Komisija nosūtīja aptaujas anketas abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un Indijas valdībai. Atbildes tika saņemtas gan no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, gan no Indijas valdības.

(9)

Komisija arī pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pārbaudes nolūkā tika apmeklētas šādas ieinteresētās personas to atrašanās vietā:

(10)

Indijas valdība un pārējās ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ierosināt grozījumu nodokļa likmē, ko piemēro abiem Indijas ražotājiem, kas sadarbojas, un saglabāt spēkā esošos pasākumus attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā. Tām tika dots pietiekami daudz laika komentāru sniegšanai. Visas iesniegtās ziņas un komentāri tika pienācīgi ņemti vērā, kā izklāstīts turpmāk.

(11)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 1628/2004, proti, Indijas izcelsmes grafīta elektrodus, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektriskā pretestība ir 6,0 μΩ·m vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00, un šajos elektrodos izmantojamie savienotāji ar KN kodu ex 8545 90 90, neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevišķi.

(12)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, izmeklēja šādas shēmas, kuras, iespējams, ietver subsīdiju piešķiršanu:

(13)

Iepriekš a) līdz c) apakšpunktā minētās shēmas balstās uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992.), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums dod tiesības Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tos apkopo eksporta un importa politikas dokumentos, ko Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un regulāri atjaunina. Viens no eksporta un importa politikas dokumentiem attiecas uz šīs lietas PIP, proti, tas, kurš aptver laikposmu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM-policy 04-09”). Turklāt “Procedūru rokasgrāmatā 2004. gada 1. septembris – 2009. gada 31. marts”, I sējums (“HOP I 04-09”), Indijas valdība izklāsta arī procedūras, kas nosaka EXIM-policy 04-09. Arī “Procedūras rokasgrāmatu” regulāri atjaunina.

(14)

Iepriekš d) apakšpunktā minētā ienākumu nodokļa atbrīvojuma shēma balstās uz 1961. gada Ienākuma nodokļa likumu, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(15)

Iepriekš e) apakšpunktā minētā elektrības nodokļa atbrīvojuma shēma balstās uz Madjas štata 1949. gada Elektrības nodokļa likuma 3.-B iedaļu.

(16)

Saskaņā ar pretsubsīdiju pamatregulas 11. panta 10. punktu Komisija aicināja Indijas valdību uz papildu konsultācijām gan par mainītajām, gan nemainītajām shēmām, lai noskaidrotu faktisko situāciju un panāktu abpusēji saskaņotu risinājumu. Pēc konsultācijām, ņemot vērā to, ka netika panākts abpusēji pieņemams risinājums attiecībā uz šīm shēmām, Komisija visas šīs shēmas iekļāva subsidēšanas izmeklēšanā.

(17)

Šī shēma detalizēti aprakstīta EXIM-policy 04-09 4.1.1. līdz 4.1.14. punktā un HOP I 04-09 4.1. līdz 4.30. nodaļā. Iepriekšējās izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 tika noteikts patlaban spēkā esošais kompensācijas maksājums, shēmu sauca par iepriekšēju licenču shēmu.

(18)

AAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas turpmāk. Minētās apakšshēmas cita starpā atšķiras atbilstības kritēriju darbības jomā. Ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem, ir tiesīgi izmantot AAS fiziskā eksporta iespējas un AAS ikgadējo pieprasījumu. AAS starpproduktu piegādēm var izmantot ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam. Galvenajiem darbuzņēmējiem, kuri veic piegādes EXIM-policy 04-09 8.2. punktā minētajām “nosacīta eksporta” kategorijām, tādiem kā piegādātāji uz eksportu orientētām struktūrām (“EOU”), ir tiesības attiecībā uz AAS nosacīto eksportu. Visbeidzot, starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi saņemt “nosacītā eksporta” priekšrocības saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

(19)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt

(20)

Konstatēts, ka PIP laikā viens no eksportētājiem, kas sadarbojās, ieguva koncesijas pēc pirmās apakšshēmas, t. i., AAS fiziskam eksportam. Tādēļ nav nepieciešams konstatēt pārējo apakšshēmu sniegto kompensāciju.

(21)

Pēc tam, kad ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 bija piemērots spēkā esošais galīgais kompensācijas maksājums, Indijas valdība mainīja AAS piemērojamo pārbaudes sistēmu. Konkrēti, tādas pārbaudes vajadzībām, ko veic Indijas iestādes, iepriekšējas atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par patēriņu un bez nodokļu nomaksas importēto/iekšzemē iegādāto preču izmantošanu” (HOP I 04-09 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs ir jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/izmaksu un darba grāmatvedim, kurš izdod sertifikātu, kurā norāda, ka attiecīgie reģistri un atbilstīgie ieraksti ir pārbaudīti un atbilstīgi 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza. Tomēr iepriekš minētie noteikumi attiecas tikai uz iepriekšējām atļaujām, kas izdotas, sākot no 2005. gada 13. maija. Attiecībā uz visām iepriekšējām atļaujām vai iepriekšējām licencēm, kas izdotas pirms minētā datuma, to turētājiem tiek prasīts ievērot agrāk piemērotos pārbaudes noteikumus, t. i., uzturēt patiesu un pareizu uzskaiti par importēto preču patēriņu un izlietojumu saskaņā ar licenci 18. papildinājumā noteiktajā formātā (HOP I 02-07 4.30. nodaļa un 18. papildinājums).

(22)

Attiecībā uz apakšshēmu, ko PIP laikā izmantoja ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, proti, fiziskā eksporta shēmai Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas nodokļa atvieglojumu, gan eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importa un eksporta laikā valdības ierēdņi attiecīgos darījumus dokumentē atļaujā. Šajā shēmā atļauto importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (“SION”). SION ir vairākumam produktu, ietverot attiecīgo ražojumu, un tās publicē HOP II 04-09.

(23)

Importētie izejmateriāli tālāk nav pārvedami un ir izmantojami, lai ražotu gatavo eksporta ražojumu. Eksportēšanas saistība jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt uz sešiem mēnešiem).

(24)

Pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka PIP laikā izejmateriālu importēšanai izmantotās iepriekšējās atļaujas ir izdotas pirms 2005. gada 13. maija. Tādējādi iepriekš 21. apsvērumā aprakstītās jaunās pārbaudes prasības, ko Indijas iestādes nosaka ar HOP I 04-09, vēl nebija izmēģinātas praksē. Bez tam uzņēmums nevarēja pierādīt, ka nepieciešamie faktiskā patēriņa un krājumu reģistri ir vesti HOP I 02-07 4.30. nodaļas un 18. papildinājuma prasītajā formā, kas piemērojama iepriekšējām atļaujām, kuras izdotas pirms 2005. gada 13. maija. Ņemot vērā šo situāciju, jāuzskata, ka izmeklēšanai pakļautais eksportētājs nav spējis pierādīt, ka attiecīgie EXIM noteikumi šajā reizē ir izpildīti.

(25)

Eksportētājs, kas sadarbojās un kas PIP laikā izmantoja AAS, iebilda, ka tas izmantotās iepriekšējās atļaujas, lai gan tās ir izdotas pirms 2005. gada 13. maija, zvērinātam grāmatvedim pārbaudei iesniedza brīvprātīgi saskaņā ar HOP I 04-09 prasībām, un tas liecina, ka tagad saskaņā ar HOP noteikumiem pastāv pienācīga pārbaudes sistēma.

(26)

Komisijas dienestiem veicot pārbaudes uz vietas uzņēmuma telpās, tiešām tika iesniegts sertifikāts uz HOP 23. papildinājuma veidlapas, ko parakstījis zvērināts grāmatvedis un kas izdots 2008. gada 1. februārī. Taču tā kā iepriekšējās atļaujas ir izdotas 2004. gadā un uz tām neattiecas jaunie HOP noteikumi, var secināt, kas tas bija uzņēmuma brīvprātīgs lēmums, kas neliecina, ka Indijas valdība patiešām ir ieviesusi efektīvu pārbaudes sistēmu. Turklāt nav pierādījumu, ka zvērinātā grāmatveža aprēķinātā pārmērīgā nodokļu atmaksa ir faktiski atmaksāta valdībai.

(27)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, ar ko piešķir priekšrocību eksportētājiem, par kuriem veikta izmeklēšana.

(28)

Turklāt AAS“fiziskam eksportam” acīmredzot pēc likuma ir atkarīgs no eksporta rezultāta, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar gūt priekšrocības saskaņā ar šīm shēmām.

(29)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas noteikti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi). Indijas valdība efektīvi nepiemēroja pārbaudes sistēmu vai procedūru, kas apstiprinātu, ka eksportētā ražojuma ražošanā tika patērētas izejvielas un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts, aizvietojamas nodokļu atmaksāšanas sistēmas gadījumā – III pielikuma II daļas 2. punkts). SION pašas par sevi nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo tās nedod iespēju Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt, cik izejmateriālu patērēts eksporta produkcijas ražošanā. Turklāt PIP laikā Indijas valdība neveica efektīvu kontroli, pamatojoties uz pareizi uzturētu faktiskā patēriņa reģistru. Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu jādara, ja nepastāv efektīva pārbaudes sistēma (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(30)

Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

(31)

Ja nepastāv atļautas nodokļu atmaksas sistēmas vai nodokļu atmaksas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no kopējiem ievedmuitas nodokļiem, kas parasti jāmaksā, importējot izejvielas. Šajā saistībā jānorāda, ka pamatregula neparedz tikai kompensāciju par “pārsnieguma” atbrīvojumu no nodokļiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu var kompensēt tikai tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi netika ievēroti. Tādēļ, ja konstatē, ka nepastāv atbilstīgs uzraudzības process, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu. Kā noteikts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādes uzdevums nav aprēķināt šādu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu iestādei tikai jāatrod pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(32)

Subsīdijas summu eksportētājam, kas izmanto AAS, aprēķināja, pamatojoties uz neuzliktās ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis), par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu, kuru izmantoja attiecīgajam produktam PIP laikā (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksājumus, kas neizbēgami radušies, lai iegūtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstīgu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko PIP sasniedza attiecīgais ražojums, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem, un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(33)

Subsīdijas likme, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica attiecīgajam ražotājam, kurš sadarbojās, ir 0,3 %.

(34)

Sīkāks DEPBS apraksts sniegts EXIM-policy 04-09 4.3. punktā un HOP I 04-09 4. nodaļā.

(35)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai tirgotājam eksportētājam ir tiesības izmantot šo shēmu.

(36)

Eksportētājs, kam ir tiesības izmantot DEPBS, var pieteikties uz DEPBS kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Indijas iestādes ir noteikušas DEPBS likmes vairumam ražojumu, ietverot attiecīgo ražojumu. Tās pamatojas uz SION, ņemot vērā paredzēto importēto izejmateriālu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodevas attiecināmību uz šādu paredzēto importu neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(37)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma brīdi eksportētājam jāiesniedz deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai preces tiktu eksportētas, preču nosūtīšanas procedūras laikā Indijas muitas iestādes izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Šis dokuments cita starpā parāda DEPBS kredīta apjomu, kas piešķirts minētajam eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu priekšrocību iegūs. Kolīdz muitas iestādes izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdībai vairs nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPBS likme priekšrocību aprēķināšanai ir eksporta deklarācijas sastādīšanas laikā izmantotā likme.

(38)

DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami un derīgi 12 mēnešus no to izdošanas dienas. Tos var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa darbībām ar jebkurām precēm, ko var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas ar šādiem kredītiem, var pārdot iekšzemes tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi.

(39)

DEPBS kredītu pieteikumi tiek aizpildīti elektroniski un var aptvert eksporta darījumus neierobežotā skaitā. Faktiski nepastāv stingri DEBPS kredītiem piemērojami termiņi. DEPBS pārvaldībai izmantojamā elektroniskā sistēma automātiski neizslēdz eksporta darījumus, kas neiekrīt HOP I 04-09 4.47. nodaļā minētajos iesniegšanas periodos. Bez tam, kā skaidri noteikts HOP I 04-09 9.3. nodaļā, pieteikumus, kas iesniegti pēc iesniegšanas termiņu notecēšanas, vienmēr var izskatīt, uzliekot soda maksājumu (t. i., 10 % no attiecīgā apjoma).

(40)

Viens eksportētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka uzņēmuma iegūtie DEPB kredīti izmantoti materiālu importam, kurus izmantoja attiecīgā ražojuma ražošanā, lai gan tos principā varētu izmantot arī citiem mērķiem, kā minēts iepriekš. Šis eksportētājs apgalvoja, ka tādējādi to DEPB faktiskais izmantojums atbilst normālai nodokļu atmaksāšanas sistēmai un tādējādi, ja ir jākompensē, tad tikai pārmērīga atmaksa. Taču saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu ievedmuitas nodokļa pārsnieguma atmaksu var kompensēt tikai tad, ja tiek ievēroti pamatregulas II un III pielikuma nosacījumi. Tomēr šajā gadījumā, kā tas skaidrots 43. apsvērumā, šie nosacījumi netika izpildīti. Tāpēc piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto maksājumu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu pārmērīgu nodokļu atlaišanu.

(41)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finanšu ieguldījums, jo šo kredītu izmantos, lai ieskaitītu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāmaksā. Turklāt DEPBS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(42)

DEPBS juridiski ir atkarīga no eksporta darbības rezultātiem, un tāpēc uzskatāma par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(43)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas noteikti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajām izejvielām. Bez tam nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuras izejvielas tika patērētas, ražojot eksporta produktu, un vai bija vērojams ievedmuitas virsmaksājums pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājs ir tiesīgs saņemt DEPBS priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas importē kādas izejvielas. Lai saņemtu priekšrocības, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tādējādi pat eksportētāji, kuri visas izejvielas iegādājas iekšzemē un neimportē nevienu preci, ko var izmantot par izejvielu, tik un tā ir tiesīgi saņemt priekšrocības saskaņā ar DEPBS.

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā labumu, ko guva saņēmējs un kas konstatēts PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības nepiemērot muitas nodokļus, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Kolīdz muita izdevusi eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīts DEPBS kredīta apjoms, kāds jāpiešķir šim eksporta darījumam, Indijas valdība nevar lemt, vai piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju, un nevar lemt par subsīdijas apjomu. Bez tam eksportētāji ražotāji, kas sadarbojās, iegrāmatoja DEPBS kredītus uz uzkrājuma pamata kā ienākumu eksporta darījuma posmā.

(45)

Ja tika iesniegts pamatots pieprasījums, maksājumi, kas bijuši obligāti subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no tādējādi noteiktajiem kredītiem, un subsīdijas summa parādās kā skaitītājs atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa ir sadalīta pa visu kopējā eksporta apgrozījumu PIP laikā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgais saucējs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(46)

Subsīdijas likmes, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ir 6,2 % un 5,7 %.

(47)

Sīkāks EPCGS apraksts sniegts EXIM-policy 04-09 5. nodaļā un HOP I 04-09 5. nodaļā.

(48)

Šo shēmu ir tiesīgi izmantot ražotāji eksportētāji, tirgotāji eksportētāji, kas ir “saistīti” ar palīgražotājiem, un pakalpojumu sniedzēji.

(49)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un kopš 2003. gada aprīļa arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS licenci. Līdz 2000. gada 31. martam bija spēkā faktiska 11 % nodokļa likme (kas ietvēra 10 % uzcenojumu), un, ja tika importētas preces ar lielu vērtību, tika piemērota nulles likme. Kopš 2000. gada aprīļa šī shēma paredz samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi 5 %, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, ko importē saskaņā ar šo shēmu. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, noteiktā laikposmā saražojot konkrētu daudzumu eksporta preču.

(50)

EPCGS licences turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Tādā gadījumā ražošanas līdzekļu iekšzemes ražotājs var izmantot priekšrocības un importēt sastāvdaļas bez muitas nodokļiem, kas tam nepieciešami šādu preču izgatavošanai. Tāpat iekšzemes ražotājs var pieprasīt nosacīta eksporta priekšrocības attiecībā uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences turētājam.

(51)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmju samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādus Indijas valdības nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāsamaksā. Turklāt, samazinot nodokli, eksportētājam tiek piešķirta priekšrocība, jo nodokļi, kas tiek uzkrāti pēc importēšanas, uzlabo tā likviditāti.

(52)

Turklāt EPCGS pēc likuma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas nevar saņemt, ja nav saistības eksportēt. Tāpēc tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(53)

Tādējādi šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas I pielikuma i) punktu šādu pieļaujamu sistēmu darbības jomā neietilpst ražošanas līdzekļi, jo tos nepatērē eksportēto preču ražošanā.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem visā periodā, kas atspoguļo šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu. Atbilstīgi iedibinātajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP periodu, ir koriģēta, pietverot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtās priekšrocības pilno vērtību. Komerciālā ilgtermiņa procentu likme pārskata izmeklēšanas periodā Indijā tika uzskatīta par piemērotu šim nolūkam. Pamatoto pieprasījumu gadījumos nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atņēma no šīs summas, lai iegūtu subsīdijas apjomu skaitītājā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šī subsīdijas summa ir sadalīta pa visu kopējā eksporta apgrozījumu PIP laikā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgais saucējs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta saistībā ar apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(55)

Subsīdijas likmes, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecībā uz šo shēmu noteica ražotājiem, kuri sadarbojās, ir 0,7 % un 0,3 %.

(56)

Viens eksportētājs, kas sadarbojās, norādīja, kā sākotnējā EPCG atvieglojumu aprēķina metodē pielaista kļūda, jo īpaši attiecībā uz piemēroto procentu summu. Šī kļūda, kas attiecās uz abiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika izlabota.

(57)

Šajā shēmā eksportētāji varēja gūt priekšrocības no daļēja ienākumu nodokļa atbrīvojuma attiecībā uz peļņu no pārdošanas eksportā. Juridiskais pamats šim atbrīvojumam noteikts ITA 80.HHC pantā.

(58)

Šo noteikumu atcēla 2005.–2006. gada novērtējumā (t. i., par finanšu gadu, kas sākas 2004. gada 1. aprīlī un beidzās 2005. gada 31. martā), un tādējādi pēc 2004. gada 31. martaITA 80.HHC pants nedod nekādas priekšrocības. Ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, PIP laikā neizmantoja nekādas šīs shēmas priekšrocības. Līdz ar to, tā kā shēma ir atcelta, tā saskaņā ar regulas 15. panta 1. punktu nav kompensējama.

(59)

Shēma balstās uz ITA 80.IA iedaļu. Šis noteikums tika iekļauts ITA ar 2001. gada Finanšu likumu.

(60)

ITA 80.IA pants attiecas uz uzņēmumiem, kas nodarbojas ar infrastruktūras objektu ierīkošanu, ietverot elektroenerģijas ģenerēšanu un sadali, jebkurā Indijas daļā.

(61)

Saskaņā ar ITA 80.IA sadaļas noteikumiem summa, kas atbilst peļņai, ko devusi elektroenerģijas ražošana, tiek atbrīvota no peļņas nodokļa uz desmit gadiem no vietas pirmajos piecpadsmit ražotnes ekspluatācijas gados. Konkrētajai ražotnei ir jābūt jaunai un sākušai darboties laikā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 31. martam.

(62)

Ienākuma nodokļa aprēķins ietilpst uzņēmuma ikgadējā nodokļu deklarācijā un ir pakļauts revīzijai kopā ar uzņēmuma peļņas un zaudējumu pārskatu un pārējiem finanšu pārskatiem. Tam ir jāatbilst ITA normām, proti, saražotās elektrības uzskaites vērtībai ir jāatspoguļo tās tirgus vērtība. Ienākumu nodokļa dienesta loma ir pārbaudīt, vai ienākuma nodokļa atskaitījuma aprēķins ir saskaņā ar ITA normām un uzņēmuma revīzijai pakļautajiem kontiem. Izmeklēšanā ir pierādījušās liecības, ka iestādes praktiski ir pārbaudījušas aprēķinus un attaisnotos gadījumos izdarījušas aprēķinos korekcijas.

(63)

Izmeklēšanā konstatēts, ka abi izmeklētie ražotāji eksportētāji ir ierīkojuši elektrostacijas pašu vajadzībām kā daļu no savām grafīta ražotnēm. Tādēļ tie ir pieprasījuši attiecīgu ienākuma nodokļa atskaitījumu saskaņā ar ITA noteikumiem.

(64)

Atbrīvojums no ienākuma nodokļa ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, ar ko piešķir priekšrocību eksportētājiem, par kuriem veikta izmeklēšana.

(65)

Tomēr izmeklēšanā ir pierādījies, ka piekļuve ITES pēc ITA 80.IA sadaļas neaprobežojas ar konkrētiem uzņēmumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šī shēma šķiet pieejama visiem uzņēmumiem uz objektīvu kritēriju pamata. Šajā gadījumā arī nav atklājušās nekādas citas liecības par to, ka šī shēma būtu īpaša.

(66)

Bez tam tā ir saistīta ar ražojumu (elektrību), kas nav attiecīgais ražojums, un šīs shēmas priekšrocības tādējādi rodas uz tādas darbības pamata, kas nav attiecīgā ražojuma ražošana vai pārdošana. Šādos apstākļos uzskatāms, ka labumi, kas šajā shēmā rodas attiecīgajiem eksportētājiem, nav kompensējami.

(67)

Atbilstīgi 2004. gada Rūpniecības veicināšanas politikai Madjas štats (“MŠ”) piedāvā atbrīvojumu no elektrības nodokļa rūpniecības uzņēmumiem, kuri iegulda elektrības ražošanā pašu patēriņam.

(68)

MŠ valdības piemērotās elektrības nodokļa atbrīvojuma shēmas apraksts ir sniegts 1949. gada Elektrības nodokļa likuma 3.-B pantā.

(69)

Jebkuri rūpniecības uzņēmumi, kas ir MŠ teritoriālajā piekritībā un iegulda jaunās spēkstacijās pašu patēriņam.

(70)

Saskaņā ar MŠ valdības 2004. gada 29. septembra paziņojumu uzņēmumi vai personas, kas iegulda jaunās spēkstacijās pašu patēriņam ar vairāk nekā 10 kW jaudu, var saņemt no MŠ Elektrības inspekcijas apliecību par atbrīvojumu no elektrības nodokļa. Atbrīvojums tiek piešķirts tikai par elektrību, ko ražo pašu patēriņam, un tikai tad, ja jaunā spēkstacija neaizstāj vecāku spēkstaciju. Atbrīvojums tiek piešķirts uz pieciem gadiem.

(71)

Jaunā spēkstacija, ko izveidoja viens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās šajā izmeklēšanā, ar MŠ valdības 2005. gada 5. aprīļa paziņojumu tika atbrīvota no elektrības nodokļa uz desmit gadiem.

(72)

Eksportētājs, kas sadarbojās un kuram tika nodrošināts atbrīvojums no elektrības nodokļa, apgalvoja, ka EDE shēma nav īpaša un to bez diskriminācijas piemēro visiem attiecīgajiem uzņēmumiem. Pēc šā eksportētāja teiktā, Madjas valdība sākotnējo atbrīvojumu uz pieciem gadiem vēlāk pārskatīja un pagarināja uz desmit gadiem, taču ne eksportētājs, kurš sadarbojās, ne Indijas valdība atbildēs neiesniedz publicētu paziņojumu par šādām politiskām izmaiņām.

(73)

Šī shēma ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Tā ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo stimuls samazina valsts nodokļu ieņēmumu, kurš citādi būtu saņemams. Bez tam tas dod labumu saņēmējam uzņēmumam.

(74)

Lai gan 2004. gada Rūpniecības veicināšanas politika un MŠ valdības 2004. gada 29. septembra paziņojums paredz piecu gadu atbrīvojuma periodu, konkrētajam ražotājam eksportētājam tika piešķirts desmit gadu atbrīvojums. Tādēļ šis stimuls nešķiet piešķirts saskaņā ar tiesību aktos vai citos oficiālos dokumentos skaidri noteiktiem kritērijiem un nosacījumiem.

(75)

Atvieglojums ražotājam eksportētājam ir aprēķināts, pamatojoties uz parasti maksājamā elektrības nodokļa apmēru pārskata izmeklēšanas periodā, kurš, piemērojot šo shēmu, palicis nesamaksāts. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tad ir piešķirta subsīdijas summa (skaitītājā) par kopējo pārdoto apjomu pārskata izmeklēšanas periodā (saucējā), jo tā ir saistīta ar visu pārdoto apjomu, iekšzemes un eksportēto, un tā nav piešķirta saistībā ar saražotajiem, eksportētajiem vai pārvadātajiem daudzumiem.

(76)

Vienam uzņēmumam, kurš saskaņā ar EDE saņēma atvieglojumus, tika noteikta subsīdijas norma 0,7 %.

(77)

Jāatgādina, ka Regulā (EK) Nr. 1628/2004 kompensējamo subsīdiju summa, izteikta procentuāli, tika konstatēta attiecīgi 15,7 % un 7 % abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās šajā daļējā starpposma pārskatīšanā.

(78)

Šajā daļējā starpposma pārskatīšanā tika konstatētas šādas procentuāli izteiktas kompensējamo subsīdiju summas:

(79)

Saskaņā ar pretsubsīdiju pamatregulas 19. panta noteikumiem un šīs daļējās starpposma pārskatīšanas pamatojumu izmeklēšanas uzsākšanas paziņojuma 3. punktā tiek konstatēts, ka subsidēšanas līmenis attiecībā uz ražotājiem, kas sadarbojās, ir mainījies un tādēļ ar Regulu (EK) Nr. 1628/2004 noteiktā kompensācijas maksājuma likme ir attiecīgi jāgroza.

(80)

Aplūkojamo kompensācijas maksājumu deva paralēla pretsubsīdiju un antidempinga izmeklēšana (“sākotnējā izmeklēšana”). Saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu un 14. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (5), ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004 uzliktie antidempinga maksājumi tika koriģēti tādā mērā, ka subsīdijas summas un dempinga starpības radās vienā un tajā pašā situācijā.

(81)

Izmeklētās subsīdiju shēmas, kas pašreizējā pārskatīšanas procesā izrādījās kompensējamas, izņemot EDE, ir eksporta subsīdijas pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(82)

Tādēļ attiecībā uz eksporta subsīdijām ir ieteicams antidempinga maksājumu no jauna koriģēt, lai atspoguļotu jauno subsidēšanas līmeni, kas konstatēts šajā pārskatīšanā. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu kompensācijas maksājumu līmenis nedrīkst būt augstāks par sākotnējā izmeklēšanā konstatēto kaitējuma novēršanas līmeni. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, ņemot vērā, ka sadarbošanās līmenis bija augsts (100 %), atlikušo subsīdiju apjomu noteica tā uzņēmuma līmenī, kuram bija visaugstākais atsevišķais līmenis.

(83)

Līdz ar to kompensācijas un antidempinga maksājumu līmenis ir koriģējams šādi:

(84)

Viens eksportētājs, kurš sadarbojās, apgalvoja, ka tā kā šī daļējā starpposma pārskatīšana attiecās vienīgi uz subsidēšanas līmeni, antidempinga maksājumi nav jāmaina.

(85)

Šajā saistībā tiek atgādināts, ka paziņojumā par šīs pārskatīšanas sākšanu noteikts, “ka uzņēmumiem, uz kuriem attiecas gan antidempinga, gan kompensāciju pasākumi, attiecīgi var pielāgot antidempinga pasākumu, ja tiek mainīts kompensācijas pasākums”. Izmaiņas antidempinga maksājumos tiek veiktas nevis tādēļ, ka ir jauni atzinumi attiecībā uz dempinga līmeni, bet gan tādēļ, ka tas automātiski izriet no fakta, ka ir pielāgota sākotnējā dempinga starpība, lai atspoguļotu atklāto eksporta subsīdiju līmeni, un tādējādi šī starpība tagad ir pārskatīta.

(86)

Atsevišķo uzņēmumu kompensējamo nodokļu likmes, kas noteiktas šajā regulā, atspoguļo apstākļus, kas tika konstatēti daļējā starpposma pārskatīšanā. Līdz ar to tās ir piemērojamas vienīgi šo uzņēmumu saražotā attiecīgā ražojuma importam. Attiecīgā ražojuma ievedumi, ko saražojis jebkurš cits uzņēmums, kurš nav konkrēti minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā, ietverot vienības, kas saistītas ar minētajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu likmi.

(87)

Katrs pieprasījums piemērot minētās atsevišķās kompensācijas maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (6), pievienojot attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportā, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Piemērotos gadījumos, pēc konsultēšanās ar Padomdevēju komiteju Komisija ar šo tiek pilnvarota izdarīt attiecīgus grozījumus regulā, precizējot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķajām maksājuma likmēm,

30.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/35

(1)

Komisija 2007. gada 20. oktobrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) citrusaugļu (konkrēti – mandarīnu u. c.) importu Kopienā (2). Komisija 2008. gada 4. jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 642/2008 (3) (“pagaidu regula”) uzlika pagaidu antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes citrusaugļu importam.

(2)

Procedūru sāka, jo Spānijas Pārstrādātu augļu un dārzeņu apvienību valsts federācija (FNACV) (“prasītājs”) 2007. gada 6. septembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv 100 % no dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti – mandarīnu utt.) kopējā Kopienas ražošanas apjoma. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par attiecīgā produkta dempingu un tā radīto būtisko kaitējumu, kuri tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim (“IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2002. gada 1. oktobra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Komisija 2007. gada 9. novembrī noteica, ka šā paša ĶTR izcelsmes ražojuma imports jāreģistrē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1295/2007 (4).

(5)

Jāatgādina, ka aizsardzības pasākumi pret šo ražojumu bija spēkā līdz 2007. gada 8. novembrim. Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1964/2003 noteica pagaidu aizsardzības pasākumus pret noteiktu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu utt.) importu (5). Pēc tam ar Regulu (EK) Nr. 658/2004 tika noteikti galīgie aizsardzības pasākumi (“aizsardzības regula”) (6). Gan pagaidu, gan galīgie aizsardzības pasākumi bija tarifu likmes kvotas veidā, t. i., nodoklis bija jāmaksā tikai tad, ja importē vairāk par ar muitas nodokli neapliekamo importa apjomu.

(6)

Pēc tam, kad bija uzlikts pagaidu antidempinga maksājums par attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importu, dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Turklāt personām, kas to pieprasīja, tika dota iespēja tikt uzklausītām.

(7)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Komisija pabeidza izmeklēšanu, īpaši ņemot vērā Kopienas interešu aspektus. Attiecībā uz to Kopienā tika veikti pārbaudes apmeklējumi šādos nesaistītos importētāju uzņēmumos:

(8)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam uzlikt galīga antidempinga maksājumu par attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas saņemšanas varēja izteikt iebildumus.

(9)

Daži importētāji ierosināja visu ieinteresēto personu kopīgu sanāksmi saskaņā ar pamatregulas 6. panta 6. punktu, tomēr viens no importētājiem pieprasījumu noraidīja.

(10)

Ieinteresētās personu mutiski un rakstveidā iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(11)

Divi nesaistīti EK importētāji iebilda pret to, ka dažiem mandarīnu veidiem nevajadzētu būt iekļautiem attiecīgā ražojuma definīcijā salduma pakāpes vai eksportēšanai paredzētā iepakojuma dēļ. Attiecībā uz to norādīts, ka šīm sūdzībām nebija pievienota pārbaudāma informācija un sniegti dati, kas liecinātu par to, ka minētajiem mandarīnu veidiem ir īpašības, kuras atšķiras no attiecīgā ražojuma. Turklāt tiek norādīts, ka atšķirības iepakojumā nevar uzskatīt par izšķirīgu elementu, nosakot attiecīgo ražojumu, īpaši, ja iepakojuma izmēri jau tika ņemti vērā attiecīgā ražojuma noteikšanā, kā izklāstīts pagaidu regulas 16. apsvērumā. Tādēļ šie argumenti tiek noraidīti.

(12)

Divi nesaistīti EK importētāji apstrīdēja to, ka eksports, ko veic pārbaudei izraudzītie Ķīnas ražotāji eksportētāji, ir 60 % no kopējā uz Kopienu veiktā eksporta. Tomēr šīs personas nevarēja sniegt pārbaudāmu informāciju, ar ko varētu pierādīt, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, iesniegtās ziņas par pārbaudi izlases veidā, nav precīzas, un to precizitāte lielā mērā apstiprinājās turpmākās izmeklēšanas gaitā. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(13)

Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, iesniedza pieprasījumus, kuros apgalvots, ka saistītie uzņēmumi bija attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji, un tāpēc šīs personas jāiekļauj pielikumā, kurā uzskaitīti Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Šie pieprasījumi tika uzskatīti par pamatotiem, un tika nolemts pienācīgi pārskatīt attiecīgo pielikumu. Viens nesaistīts EK importētājs iebilda pret to, ka ar tirgotāju starpniecību uz EK veiktajam eksportam būtu automātiski jādod iespēja gūt labumu no pasākumiem, ko piemēro Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Attiecībā uz to jānorāda, ka antidempinga pasākumus piemēro ražojumiem, ko ražotājs eksportētājs izgatavojis valstī, kur notiek izmeklēšana, un kurus eksportē uz EK (neatkarīgi no tā, kurš uzņēmums tos tirgo), un nevis saimnieciskām vienībām, kuras ir iesaistītas tikai tirdzniecības darbībās. Tāpēc prasību noraidīja.

(14)

Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, neiesniedza piezīmes attiecībā uz secinājumiem par TER. Attiecīgu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 29. līdz 33. apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(15)

Citu attiecīgu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 37. līdz 34. apsvērums par individuāliem noteikumiem ar šo tiek apstiprināts.

(16)

Jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozares dati bija normālās vērtības noteikšanas pamatā. Šie dati tika pārbaudīti Kopienas ražotāja uzņēmumā, kurš sadarbojās.

(17)

Pēc tam, kad pagaidu pasākumi bija piemēroti, visi trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un bija izraudzīti pārbaudei, un divi EK nesaistīti importētāji iebilda pret to, ka Kopienas ražošanas nozares cenas izmanto normālās vērtības aprēķināšanā. Tika ieteikts aprēķināt normālo vērtību, pamatojoties uz ĶTR ražošanas izmaksām, ņemot vērā visas atbilstīgas korekcijas saistībā ar atšķirībām starp EK un ĶTR tirgiem. Attiecībā uz šo jānorāda, ka tādas informācijas izmantošana, ko sniedz valsts, kurā nav tirgus ekonomikas, un jo īpaši uzņēmumi, kuriem nav piešķirts TER, būs pretrunā pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Iebildums bija arī pret to, ka dati par visu pārējo importētājvalstu cenām vai attiecīgā publicētā informācija varēja būt izmantoti kā saprātīgs risinājums, ņemot vērā to, ka analoga valsts nesadarbojās. Tomēr šādu vispārīgu informāciju pretēji Komisijas izmantotajiem datiem nebija iespējams apstiprināt, un tās precizitāte nebija pārbaudīta ar dažādām metodēm atbilstīgi pamatregulas 6. panta 8. punktam. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Citi argumenti netika iesniegti, lai varētu apšaubīt to, ka Komisijas izmantotā vispārīgo principu sistēma atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam, un jo īpaši to, ka šajā konkrētajā gadījumā tā joprojām ir vienīgā pamatotā bāze normālās vērtības aprēķināšanai.

(18)

Citu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 38. līdz 45. apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(19)

Pēc tam, kad pagaidu pasākumi bija piemēroti, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un bija izraudzīts pārbaudei, pieprasīja koriģēt eksporta cenu, lai ņemtu vērā dažus izmaksu elementus (īpaši pārvadāšanas ar jūras transportu izmaksas). Šeit jānorāda, ka, veicot pārbaudi uz vietas, minēto jautājumu aplūkoja gan attiecībā uz šo uzņēmumu, gan attiecībā uz citiem pārbaudē iekļautajiem uzņēmumiem. Minētajā gadījumā katrs uzņēmums iesniedza informāciju par attiecīgajām izmaksām. Patlaban uzņēmums pieprasa ievērojami lielāku summu, nekā sākotnēji ziņots. Jānorāda, ka šā jaunā pieprasījuma pamatā ir tieši kravas pārvadātāja deklarācija un tā neatspoguļo datus par faktisko darījumu. Neviens cits no pārbaudei izraudzītajiem ražotājiem eksportētājiem neapstrīdēja attiecībā uz pārvadāšanas ar jūras transportu izmaksām izmantotos rādītājus. Turklāt šo pieprasījumu nav iespējams pārbaudīt, jo tas netika iesniegts savlaicīgi. Pieprasītā korekcija jo īpaši neattiecas uz datiem, kuri jau ir iekļauti lietā. Pēc tam, kad bija saņemts šis pieprasījums, Komisija tomēr pārskatīja attiecīgo izmaksu apjomu, ņemot vērā to, ka šīm konkrētajām izmaksām ir liela nozīme EK eksporta darījumos, par kuriem uzņēmums bija ziņojis. Tā rezultātā Komisija secināja, ka lietderīgāk ir izmantot pārvadāšanas ar jūras transportu vidējās izmaksas, kuras attiecībā uz visiem pārbaudei izraudzītajiem Ķīnas uzņēmumiem ir pārbaudītas uz vietas. Pēc tam attiecīgi tika koriģēta uzņēmuma eksporta cena.

(20)

Kāds cits Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš bija izraudzīts pārbaudei, vērsa uzmanību uz divām kļūdām šā uzņēmuma eksporta cenas aprēķinā saistībā ar iesniegtajiem eksporta sarakstiem. Pieprasījums tika uzskatīts par pamatotu, un attiecīgi tika pārskatīta saistītā ražotāja eksporta cena.

(21)

Citu piezīmju par šo jautājumu nav, tāpēc pagaidu regulas 46. apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(22)

Piezīmju par šo jautājumu nav, tāpēc pagaidu regulas 47. un 48. apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(23)

Ņemot vērā iepriekšminēto, galīgās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

visi pārējie uzņēmumi – 139,4 %.

(24)

Citu pamatotu piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulas 52.–54. apsvērumā izklāstītie secinājumi ar šo tiek apstiprināti.

(25)

Viens no eksportētājiem iebilda pret to, ka aizsardzības pasākumu Regulā Nr. 658/2004 noteiktais patēriņa līmenis neatbilst pagaidu regulā noteiktajam līmenim. Jāuzsver, ka patēriņa līmeņa atšķirība galvenokārt bija tādēļ, ka pašreizējā izmeklēšana skāra dažādu ražojumu klāstu un abās minētajās izmeklēšanās piedalījās atšķirīgs dalībvalstu skaits. Papildu un pamatota informācija par šo jautājumu netika saņemta. Pagaidu regulas 55. līdz 57. apsvērumā izklāstītie secinājumi ar šo tiek apstiprināti. Līdz ar to attiecībā uz patēriņu veiktās analīzes turpmākās daļas arī tiek apstiprinātas.

(26)

Attiecībā uz tirgus daļu dažas ieinteresētās personas iebilda pret 58. apsvērumā izklāstīto Komisijas paziņojumu, kurā norādīts, ka palielinās importa par dempinga cenām tirgus daļa. Minētās personas apgalvoja, ka no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa pretēji Komisijas secinājumiem samazinās. No ĶTR veiktā importa apjoma un tirgus daļas novērtējums tika pārbaudīts. Kā izklāstīts pagaidu regulas 58. apsvērumā, no Ķīnas veiktā importa tirgus daļas samazinājums bija vērojams tikai vienu gadu. Pārējā pārbaudītajā periodā no Ķīnas veiktā importa tirgus daļa joprojām bija nemainīgi liela. Tāpēc pagaidu posmā iesniegtie secinājumi tiek apstiprināti.

(27)

Dažas puses argumentēja, ka pēc IP apjomi arī būtu jāpārbauda, lai novērtētu, vai Ķīnas imports palielinās. Jānorāda, ka no Ķīnas veiktā importa tendences tika izvērtētas par laikposmu no 2002./2003. gada līdz 2006./2007. gadam un tika novērots izteikts tā palielinājums. Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, pēc IP notikumi, izņemot ārkārtas apstākļus, netiek ņemti vērā. Jebkurā gadījumā, kā noteikts 48. apsvērumā, importa līmenis pēc IP tika pārbaudīts, un tika konstatēts, ka tas bija ievērojams.

(28)

Trīs ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, apstrīdēja Komisijas secinājumus par samazinātu cenu. Viens ražotājs eksportētājs apstrīdēja vispārīgo principu sistēmu, kas tika izmantota, lai aprēķinātu cenu samazinājumu, un pieprasīja tās korekciju, lai atspoguļotu izmaksas, ko radījuši tirgotāji attiecībā uz netiešiem pārdevumiem. Ja fakts apstiprinājās, aprēķini tika koriģēti. Pārskatītais salīdzinājums pierādīja to, ka, pamatojoties uz datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un bija izraudzīti pārbaudei, IP attiecīgais importētais ražojums Kopienā tika pārdots par cenām, kuras bija par 18,4–35,2 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(29)

Divi importētāji un importētāju apvienība apstrīdēja pagaidu regulas 79. apsvērumā norādīto iepakošanas sezonas ilgumu. Šīs personas argumentēja, ka iepakošanas sezonas ilgums Spānijā ir tikai trīs mēneši, nevis pieci mēneši, kā norādīts pagaidu regulā. Tomēr šis apgalvojums ir saistīts ar lauksaimniecības kultūru (mainīga atkarībā no veida) un ar saražoto daudzumu un jebkurā gadījumā neietekmē kaitējuma faktorus, ko analizējuši Komisijas dienesti.

(30)

Pamatotas informācijas vai argumentu attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli nav, tāpēc pagaidu regulas 63. līdz 86. apsvērums ar šo tiek apstiprināts.

(31)

Pēc tam, kad pagaidu regula tika publiskota, daži importētāji un daži ražotāji eksportētāji, atsaucoties uz pagaidu regulas 83. un 86. apsvērumu, apgalvoja, ka dati, ko Komisija bija izmantojusi kaitējuma līmeņa noteikšanai, bija neprecīzi un neobjektīvi izvērtēti. Minētās personas iebilda pret to, ka gandrīz visi ar kaitējumu saistītie rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm un ka tāpēc nav iespējams rast pierādījumus par kaitējumu.

(32)

Saistībā ar šo jānorāda, ka pat tad, ja dažiem rādītājiem bija nelieli uzlabojumi, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis bija jāvērtē kopumā un ņemot vērā to, ka aizsardzības pasākumi tika veikti līdz izmeklēšanas perioda beigām. Šis jautājums jau ir sīki skaidrots pagaidu regulas 51. līdz 86. apsvērumā. Veicot šos pasākumus, par iespējamu tika atzīts pārstrukturēšanas process, kā rezultātā ievērojami samazinātos ražošana un tās jauda un parastos apstākļos būtiski uzlabotos Kopienas ražotāju vispārējā situācija, ieskaitot ražošanu, jaudu izmantojumu un cenas un izmaksu atšķirības. Taču apjoma rādītāji joprojām bija mazi, krājumi bija ievērojami palielinājušies, un finanšu rādītāji joprojām liecināja par zaudējumiem, un daži no tiem pat pasliktinājās.

(33)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, nav grozīti pagaidu regulā izklāstītie secinājumi par to, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums. Pamatotas informācijas vai argumentu nav, tāpēc šie secinājumi tiek galīgi apstiprināti.

(34)

Dažas personas iebilda pret to, ka Ķīnas importa apjoms kopš 1982. gada nav mainījies, un tāpēc tas nevarētu būt kaitējuma iemesls, kā skaidrots pagaidu regulā (skatīt 58. apsvērumu). Taču, kā skaidrots iepriekš 26. apsvērumā, pārbaudītajā periodā no Ķīnas veiktais imports ir ievērojami palielinājies līdz tādam līmenim, ka tas kaitē ES ražošanas nozares tirgus daļai. Turklāt minētais arguments attiecas uz tendenci, ka imports ir pārsniedzis attiecīgajā periodā veikto importu, tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(35)

Kā minēts iepriekš 28. apsvērumā, tiek galīgi secināts, ka IP no pārbaudei izraudzītajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem veiktā importa cenas bija par 18,4–35,2 % zemākas nekā vidējās Kopienas ražošanas nozares cenas. Cenu samazinājuma starpības pārskatīšana neietekmēja 100. un 101. apsvērumā izklāstītos secinājumus par ietekmi, ko radīja imports par dempinga cenām.

(36)

Pēc tam, kad bija uzlikti pagaidu maksājumi, daži importētāji iebilda pret valūtas maiņas kursa negatīvo ietekmi uz cenu līmeni. Šīs personas apgalvoja, ka valūtas maiņas kursa līmenis ir galvenais faktors, kas radījis kaitējumu. Tomēr Komisijas novērtējums attiecas vienīgi uz cenu līmeņu starpību, un tas neparedz, ka jāanalizē faktori, kuri ietekmē minēto cenu līmeni. Tādējādi tika konstatēta skaidra cēloņsakarība starp augsta līmeņa dempingu un kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei, un tāpēc pagaidu regulas 95. apsvērumu var apstiprināt.

(37)

Dažas ieinteresētās personas argumentēja, ka kaitējuma cēlonis ir svaigu augļu, t. i., konservētiem mandarīniem paredzēto izejmateriālu, nepietiekama piegāde, nevis imports par dempinga cenām.

(38)

Tomēr Spānijas Lauksaimniecības ministrijas oficiālie dati apstiprina, ka mandarīnu konservu ražošanas nozarei pieejamais daudzums ir vairāk nekā pietiekams, lai apmierinātu ražošanas jaudu, ko nodrošina visi Spānijas ražotāji.

(39)

Attiecībā uz svaigiem augļiem ražotāji zināmā mērā konkurē ar tiešu svaigu ražojumu patēriņa tirgu. Tomēr šī konkurence nemaina cēloņsakarību. Skaidrs, būtisks iemesls tam, kāpēc Kopienas ražošanas nozarei ir relatīvi zems ražošanas apjoms, pārdevumi un tirgus daļa, ir drīzāk saistīts ar spiedienu, ko rada Ķīnas izcelsmes ražojumu masveida imports par ļoti zemām cenām. Šajā situācijā un ņemot vērā, ka tirgus cenu nosaka imports, kas aptver vairāk nekā 70 % no tirgus un rada cenas samazinājumu, cenas iesaldēšanu un cenu spiedienu, nebūtu ekonomiski ražot vairāk, nepamatoti cerot, ka būs iespējams pārdot ražojumu par cenām, par kādām var gūt normālu peļņu. Tāpēc Spānijas ražošanas nozare varētu pamatoti nodrošināt ievērojami lielākus daudzumus ar nosacījumu, ka tirgus cena nepasliktinās tās ekonomiskos rādītājus.

(40)

Šo analīzi apstiprina vēl viens apstāklis, proti, Kopienas ražotāji pakāpeniski ir radījuši būtisku krājumu apjomu, un šis fakts norāda uz to, ka Kopienas ražošanas nozares stāvokļa iemesls ir produkcija, ko nevar pārdot Ķīnas importa spiediena dēļ, nevis nepietiekama ražošana.

(41)

Izejvielas ir lauksaimniecības ražojumi, un to cenu ietekmē sezonālas svārstības lauksaimniecisko īpatnību dēļ. Tomēr Komisija uzskata, ka analizētajā piecu gadu periodā, kura laikā ražai bija gan zemākas, gan augstākas cenas, kaitējums (t. i., finansiālu zaudējumu veidā) nodarīts neatkarīgi no minētajām cenu svārstībām, un tāpēc Kopienas ražošanas nozares ekonomiskie rādītāji nav tieši savstarpēji saistīti ar šādām sezonālām svārstībām.

(42)

Dažas personas apgalvoja, ka Ķīnas ražojumi bija kvalitatīvāki nekā Kopienas ražojumi. Tomēr visas no tā izrietošās cenu atšķirības netika pietiekami pamatotas, un tādēļ nav pierādījumu, ka patērētāji dotu priekšroku Ķīnas ražojumiem un ka šā apstākļa pastiprināšanās dēļ pasliktinātos Kopienas ražošanas situācija. Jebkurā gadījumā šāda varbūtējā cenu starpība būtu labvēlīga Ķīnas ražojumiem, palielinot to samazinājuma/mērķa cenu samazinājuma līmeni. Jaunas un pamatotas papildu informācijas vai argumentu nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 99. apsvēruma secinājumi.

(43)

Dažas personas argumentēja, ka nodarītā kaitējuma iemesls bija dažu ražotāju ārkārtas izmaksu palielinājums. Šie apgalvojumi netika pietiekami pamatoti. Komisijas analīzē netika konstatēti šādi gadījumi, kas varētu būt pretēji cēloņsakarības novērtējumam vai ietekmētu kaitējuma mazināšanas līmeņa aprēķinu.

(44)

Dažas personas iesniedza piezīmes par palielinātām ražošanas izmaksām un Kopienas ražošanas nozares nespēju samazināt tās. Daži izmaksu posteņi (piemēram, enerģija) ir palielinājušies, taču to ietekme nav tik liela, lai mainītu cēloņsakarību situācijā, kad ļoti liels Ķīnas eksporta daudzums par dempinga cenām mazina pārdevumus un ražošanu (turklāt palielinot Kopienas ražošanas nozares vienības izmaksas) un pārmāc un pazemina Kopienas ražošanas cenas.

(45)

Tika apgalvots, ka EK atbalsta shēmas EK ir izraisījušas mākslīgu pārstrādes pieaugumu un pēc tam ir veicinājušas, ka samazinās attiecīgajam ražojumam paredzēto izejvielu piegādes līmenis. Šis apgalvojums bija vispārīgs un nebija pietiekami pamatots. Jebkurā gadījumā attiecīgās shēmas tika grozītas 1996. gadā, kad tika atļauts atbalsts lauksaimniekiem, nevis attiecīgā ražojuma pārstrādātājiem. Komisijas analīzē netika konstatēts, ka izmeklēšanas perioda būtu kādi nenoskaidroti faktori, kas varētu ietekmēt cēloņsakarības maiņu. Attiecībā uz piegādi tiek izdarīta atsauce uz 40. un 41. apsvērumu.

(46)

Jaunas un pamatotas papildu informācijas vai argumentu nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 87. līdz 101. apsvērumu.

(47)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek apstiprināts pagaidu secinājums par to, ka pastāv cēloņsakarība starp Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un Ķīnas importu par dempinga cenām.

(48)

Uz importu no ĶTR attiecas reģistrēšana saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1295/2007 (2007. gada 5. novembris), ar ko paredz, ka jāreģistrē konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu u. tml.) ievedumi (“reģistrēšanas regula”) (7). Tas tika veikts, lai ar iespējami atpakaļejošu datumu uzliktu antidempinga maksājumus. Tādējādi un izņēmuma kārtā izmaiņas tika analizētas arī pēc IP. Eurostat dati apstiprina, ka joprojām ir ievērojams imports no Ķīnas, un daži importētāji to ir ar faktiem apstiprinājuši. Apjoms pēdējos desmit mēnešos pēc IP sasniedza 74 000 tonnu par stabili zemām cenām.

(49)

Vairākas personas izteica domas par Spānijas ražojumu zemo līmeni, un šīs personas apgalvoja, ka tādējādi nav iespējams veikt pilnīgas piegādes Kopienas tirgum. Lai gan ir pareizi apgalvot, ka pašreizējā situācijā Kopienas ražošanas nozare neapgādā visu ES tirgu, jānorāda, ka šis apstāklis ir saistīts ar kaitējumu radoša importa ietekmi, un tas ir skaidrots iepriekš. Jebkurā gadījumā ar paredzētajiem pasākumiem nav paredzēts panākt to, ka Ķīnas importam Kopienas tirgus tiek slēgts, bet gan likvidēt kaitējumu radoša importa ietekmi. Ņemot vērā, inter alia, to, ka pastāv tikai divi šo ražojumu piegādes avoti, tiek uzskatīts, ka galīgu pasākumu piemērošanas gadījumā Ķīnas ražojumi Kopienā joprojām būtu ļoti pieprasīti.

(50)

Viena importētāju asociācija apgalvoja, ka visi antidempinga pasākumi bez daudzumu ierobežojuma nepalīdzētu aizsargāt Spānijas ražošanas nozari, bet gan automātiski izraisītu nelikumīgas tirdzniecības darbības. Šis ir arguments, kas drīzāk norāda uz to, ka iestādēm jānodrošina pienācīga pasākumu ieviešanas uzraudzība, nevis uz labumu, ko no pasākumiem gūst Kopienas ražotāji.

(51)

Vēl viens importētājs iebilda pret to, ka antidempinga pasākumu piemērošana neuzlabos Spānijas ražotāju situāciju, jo importētāji ES ir izveidojuši lielus krājumus, ar ko tuvākajā nākotnē būs iespējams apmierināt tirgus pieprasījumu. Faktu par krājumu apjomu un uzkrāšanas parādību apstiprināja vēl viens importētājs. Šie komentāri apstiprina Komisijas analīzi, kas sniegta pagaidu regulā un šajā regulā. Tomēr jāatgādina, ka pasākumi ir paredzēti, lai sniegtu atbalstu, atgūstoties no kaitējumu radoša dempinga vairāk nekā piecu gadu, nevis tikai viena gada periodā.

(52)

Šajā ziņā jaunas un pamatotas informācijas vai argumentu nav, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 103. līdz 106. apsvērumā un 115. apsvērumā izdarītos secinājumus par Kopienas ražošanas nozares interesēm.

(53)

Importētāji, kas sadarbojās, pauda vispārīgu ieinteresētību par attiecīgā ražojuma divu piegādes avotu saglabāšanu, proti, Spāniju un Ķīnu, lai joprojām nodrošinātu stabilas piegādes par konkurētspējīgām cenām.

(54)

Tomēr, ja tiktu piemēroti galīgi pasākumi, lielākā daļa importētāju dotu priekšroku tādam pasākumam, kurā ir iekļauts arī kvantitatīvais elements. Kā skaidrots 68. apsvērumā, šis viedoklis netika uzskatīts par atbilstīgu.

(55)

Tika pārbaudīti dati no izraudzītajiem importētājiem, kuri sadarbojās, un apstiprinājās, ka konservētu mandarīnu ražošanas nozare pārstāv mazāk par 6 % no kopējā apgrozījuma un ka izmeklēšanas periodā un laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam ir sasniegts peļņas līmenis, kas pārsniedz vidēji 10 %.

(56)

Ar iepriekšminēto uzsvērts, ka kopumā pasākumu potenciālā ietekme uz importētājiem/tirgotājiem būs samērīga ar to radīto pozitīvo ietekmi.

(57)

Viens lietotājs, kas pārstāv mazāk par 1 % no patēriņa, iesniedza vispārējas piezīmes par to, ka ES ir neliela mandarīnu pieejamība un ka Ķīnas ražojumam ir augstāka kvalitāte. Minētā persona tika aicināta turpmāk sadarboties, lai sniegtu atsevišķus datus, taču priekšlikums tika noraidīts, un minētie apgalvojumi netika pamatoti. Vēl viens mazumtirgotājs, galvenās importētāju asociācijas biedrs, vispār iebilda pret cenu palielinājumu. Cita informācija par lietotāju/mazumtirgotāju interesēm izmeklēšanas laikā netika iesniegta. Šajā situācijā pamatotas piezīmes no importētājiem/mazumtirgotājiem nav saņemtas, tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 109. līdz 112. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(58)

Pretēji tam, ko apgalvoja viens importētājs, pagaidu posmā tika ņemtas vērā patērētāju intereses. Komisijas konstatējumi tika izklāstīti pagaidu regulas 113. un 114. apsvērumā. Citas personas norādīja, ka ietekme uz patērētājiem būs ievērojama. Tomēr netika sniegta informācija, kas varētu radīt šaubas par iepriekšminētajos apsvērumos izklāstītajiem konstatējumiem. Pat ja maksājumu rezultātā palielinātos patēriņa cenas, neviena persona neapstrīdēja faktu, ka šis ražojums mājsaimniecībām rada ļoti mazu izmaksu daļu. Patērētāju piezīmju un jaunas un pamatotas papildu informācijas nav, tāpēc šie apsvērumi tiek apstiprināti.

(59)

Ar iepriekš izklāstīto papildu analīzi par Kopienas lietotāju interesēm netiek grozīti pagaidu secinājumi šajā jomā. Tika pārbaudīti dati no izraudzītajiem importētājiem, kuri sadarbojās, un apstiprinājās, ka konservētu mandarīnu ražošanas nozare pārstāv tos mazāk par 6 % no kopējā sasniegtā apgrozījuma, vidēji tas ir apmierinošs rezultāts gan izmeklēšanas perioda, gan pārbaudītajā laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam, tādējādi pasākumu ietekme uz importētājiem būs minimāla. Tika arī noskaidrots, ka, ņemot vērā to, ka patērētāju valstīs ražojums uz vienu pircēju tiek iegādāts ļoti nelielā daudzumā, finansiālā ietekme uz galapatērētāju nebūs nozīmīga. Tiek uzskatīts, ka pagaidu regulā iekļautie secinājumi par Kopienas interesēm nav mainījušies. Piezīmju nav, tāpēc pagaidu regulā izklāstītos secinājumus galīgi apstiprina.

(60)

Viens importētājs apgalvoja, ka 6,8 % peļņas norma, ko pagaidu posmā izmantoja kā atsauci, ir novērtēta pārāk augstu. Šajā ziņā jānorāda, ka tika izmantots un attiecībā uz aizsardzības pasākumiem apstiprināts tas pats līmenis kā faktiskā peļņa, kādu Kopienas ražošanas nozare bija guvusi laikposmā no 1998./1999. gada līdz 2001./2002. gadam. Tas attiecas uz Kopienas ražotāju peļņu parastā tirdzniecības situācijā, pirms palielinājās imports, kā rezultātā nozarei tika nodarīts kaitējums. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(61)

Kopienas ražotāji apgalvoja, ka ar pagaidu maksājumiem nav ņemta vērā neparastā situācija konservētu mandarīnu tirgū, kad ražošana ir koncentrēta tikai vienā valstī, un lielākais daudzums pārdevumu un importa ir koncentrēts citā Eiropas valstī. Attiecībā uz to tika pieprasīts galīgajos aprēķinos ņemt vērā transporta izmaksas, veicot pārvadājumus no vienas ražotājvalsts uz patērētājvalsti. Apgalvojums tika pamatots un atzīts, un atbilstīgi tika koriģēti aprēķini, lai atspoguļotu pārdevumu koncentrāciju attiecīgajās Kopienas teritorijās.

(62)

Viena persona izteica piezīmes par to, kā tiek aprēķinātas piedāvātās cenas, kas ir zemākas par esošajām, un mērķa cenas. Ja piezīmes tika atzītas par pamatotām, zināmā posmā tika izdarītas attiecīgas korekcijas.

(63)

Katra izraudzītā Ķīnas eksportētāja radītā kaitējuma apjoms, ņemot vērā ieinteresēto personu pieprasījumu, ja tas atzīts par pamatotu, tika izteikts kā procentuālais daudzums no kopējās par CIF cenām veiktā importa vērtības, un tā bija zemāka par konstatēto dempinga līmeni, proti:

visi pārējie uzņēmumi – 100,1 %.

(64)

Kā norādīts 4. apsvērumā, 2007. gada 9. novembrī Komisija, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pieprasījumu, panāca to, ka attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma imports tiek reģistrēts. Minētais pieprasījums tika atsaukts, un tāpēc minētā lieta turpmāk netika pārbaudīta.

(65)

Ņemot vērā secinājumus, pie kuriem nonāca attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jāuzliek galīgs antidempinga maksājums, kas atbilst zemākajam konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenim saskaņā ar noteikumu par mazāku nodokli. Šajā gadījumā maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī.

(66)

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Oficiālā Vēstneša L sērijas 258. numurā (8) publicēto labojumu maksājumam jābūt šādam:

visi pārējie uzņēmumi – 531,2 EUR/tonna.

(67)

Vairākas personas pieprasīja pasākumus, kuri apvienoja cenas un daudzuma elementus, turklāt neparedzot maksājumu par sākotnējā importa apjomu vai samazināta maksājuma veikšanu. Dažos gadījumos tas bija saistīts ar licenču sistēmu.

(68)

Šis variants tika izskatīts, taču noraidīts īpaši šādu iemeslu dēļ. Antidempinga maksājumi tiek uzlikti, ja eksporta cena ir zemāka par normālo vērtību. Uz Kopienu eksportētie daudzumi ir atbilstīgi analīzei par to, vai imports par dempinga cenām rada kaitējumu. Tomēr parasti šie apjomi nav atbilstīgi tāda līmeņa maksājumam, kas būtu jāuzliek. Citiem vārdiem sakot, ja tiek konstatēts, ka imports par dempinga cenām rada kaitējumu, dempingu var neitralizēt ar maksājumu, kuru piemēro, importējot pirmo sūtījumu pēc tam, kad maksājums ir spēkā. Visbeidzot jānorāda, ka, neuzliekot antidempinga maksājumus, ražojumus var importēt tādā apjomā, kas būtu atzīts, ka tas konkrētā periodā būtu Kopienas interesēs, un pamatregulas 11. panta 4. punkts paredz iespēju zināmos apstākļos tos atlikt.

(69)

Dažas personas apgalvoja, ka, neparedzot daudzuma ierobežojumu, jebkurš pasākumu veids radīs izvairīšanos no maksājuma veikšanas. Personas atkal norādīja uz uzkrājumiem, kuri radās ES paplašināšanās vilnī 2004. gada 1. maijā. Komisijas dienestu analīze ir apstiprinājusi, ka tas bija acīmredzams mēģinājums izvairīties no maksājumu veikšanas. Ņemot vērā šos apgalvojumus un pagaidu regulas 123. un 125. apsvērumā aprakstītos faktus, Komisija uzraudzīs norises, lai veiktu visas nepieciešamās darbības, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu pasākumu pienācīgu īstenošanu.

(70)

Citas personas argumentēja, ka pasākumos nebūtu jāiekļauj apjomi, kas jau ir atrunāti pašreizējos pārdošanas līgumos. Faktiski tas būtu no maksājumiem atbrīvots daudzums, kas mazinātu pasākumu koriģējošo ietekmi, un tāpēc minētais arguments tiek noraidīts. Tiek norādīts arī uz iepriekšminēto 51. un 52. apsvērumu.

(71)

Ar pagaidu regulu katram uzņēmumam tika uzlikts antidempinga maksājums īpaša maksājuma veidā, un tas izrietēja no kaitējuma novēršanas starpības piemērošanas eksporta cenām, ko IP izmantoja dempinga aprēķināšanā. Šī metode tiek apstiprināta galīgo pasākumu līmenī.

(72)

Izmeklēšanas beigu posmā vairāki ĶTR ražotāji eksportētāji piedāvāja cenu saistības. Ievērojot šā ražojuma cenu lielo nestabilitāti, risku, ka attiecībā uz šo ražojumu notiks izvairīšanās no maksājumu veikšanas un to apiešana, piedāvātās saistības uzskatīja par nepieņemamām (skatīt pagaidu regulas 124. un 125. apsvērumu), kā arī tika ņemts vērā tas, ka piedāvājumos nebija iekļautas garantijas no Ķīnas iestāžu puses, lai būtu iespējama pienācīga uzraudzība saistībā ar uzņēmumiem, kam nav piešķirts tirgus ekonomikas režīms.

(73)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpības apmēru un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka galīgi ir jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot uzliktos pagaidu maksājumus. Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem galīgais maksājums ir nedaudz lielāks nekā pagaidu maksājums, pagaidu kārtā nodrošinātās summas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 3. punktu jāiekasē pagaidu regulā noteiktajā apjomā,

30.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/46

(1)

Maksu un atlīdzību aprēķināšanas noteikumi, kas paredzēti Komisijas 2007. gada 31. maija Regulā (EK) Nr. 593/2007 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību (2), regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu, ka maksu un atlīdzību apjoms, kas pieteikumu iesniedzējiem jāmaksā, atspoguļo aģentūras veiktās darbības sarežģītību un faktisko iesaistīto darba apjomu. Turpmākie minētās regulas grozījumi precizēs minētos noteikumus, arī uz to datu pamata, kas kļūs pieejami Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā (turpmāk “aģentūra”) pēc tās uzņēmumu resursu plānošanas sistēmas ieviešanas.

(2)

Nolīgumiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 216/2008 12. panta 1. punktā, jābūt par pamatu, lai novērtētu faktisko darba apjomu, kas ieguldīts trešo valstu izstrādājumu sertificēšanā. Principā minētajos nolīgumos ir aprakstīts process, kādā aģentūra atzīst tādu trešo valstu izdotus sertifikātus, ar ko Kopienai ir attiecīgs nolīgums, un līdz ar to darba apjomam būtu jāatšķiras no tā procesa, kas vajadzīgs, lai aģentūra veiktu sertificēšanas darbības.

(3)

Vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp kopējiem izdevumiem, kas aģentūrai radušies, veicot sertifikācijas darbības, un kopējiem ieņēmumiem no tās iekasētām maksām un atlīdzībām, maksu un atlīdzību aprēķināšanas noteikumiem jāpaliek efektīviem un taisnīgiem attiecībā pret visiem pieteikumu iesniedzējiem. Tam jāattiecas arī uz ceļa izmaksu ārpus dalībvalstu teritorijas aprēķināšanu. Minētā formula jāprecizē, lai nodrošinātu, ka tā attiecas tikai uz tiešajām izmaksām, kas radušās par tādiem komandējumiem.

(4)

Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 593/2007, ir parādījusi, ka jāprecizē, kad aģentūra var iekļaut rēķinā pienākošos maksu, un jāizstrādā metode, lai aprēķinātu atlīdzināmo summu gadījumā, ja sertifikācijas darbība tiek pārtraukta. Līdzīgi noteikumi jāparedz gadījumiem, kad no sertifikāta atsakās vai to aptur.

(5)

Tehnisku apsvērumu dēļ Regulas (EK) Nr. 593/2007 pielikumā jāievieš izmaiņas, lai uzlabotu dažas definīcijas vai klasifikācijas.

(6)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 593/2007 attiecīgi jāgroza.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu,

1)

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Neierobežojot 4. pantu, ja kāda sertifikācijas darbība pilnībā vai daļēji tiek veikta ārpus dalībvalstu teritorijas, pieteikuma iesniedzējam aprēķinātajā maksā iekļauj attiecīgās ceļa izmaksas ārpus šīs teritorijas saskaņā ar šādu formulu:

d = f + v + h – e,

kur:

2)

Regulas 8. pantu groza šādi:

3)

Regulas 12. pantā piekto daļu svītro.

4)

Regulas 14. pantā 3. punktu svītro.

5)

Pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

a)

maksas, kas norādītas pielikuma I daļas 1. līdz 5. tabulā, piemēro jebkuram tādam pieteikumam par sertifikācijas darbību, kas saņemts pēc 2009. gada 1. janvāra,

b)

maksas, kas norādītas pielikuma I daļas 6. tabulā, piemēro gada maksām, ko iekasē pēc 2009. gada 1. janvāra.

30.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 350/56